Radītājs cīnās manā vietā

Mūsu milzīgajā vēlmē gūt baudu ir dzirksts – dvēseles iedīglis. Un tāpēc visu, kas nāk no Radītāja nepieciešams dalīt divās daļās: darbībās, kuras attiecināmas uz vēlmi baudīt, kuru dēvē par „ķermeni”, egoismu un darbībās, kuras attiecināmas uz dvēseli, radīšanas mērķi, lai izaudzinātu šo punktu un to padarītu arvien līdzīgāku Radītājam, to paceļot pa garīgajiem pakāpieniem.

Tāpēc, tur, kur grēcinieki klūp, tur taisnie priecājas un paceļas. Tāpēc, ka ar grēciniekiem un taisnajiem jāsaprot ļaunā un labā sākotne.

Cilvēks, kurš nestrādā Radītāja labā, raud par dzīves grūtībām, taču cits šīs grūtības uztver, nevis kā sitienus, kas viņu sit, bet gan, kas sit viņa egoistisko vēlmi baudīt. Un tāpēc viņš tajā redz līdzekli, lai paceltos pie Radītāja. Tādējādi Radītājs viņu modina, palīdz anulēt savu egoismu un pieķerties punktam sirdī, augstākajam spēkam.

Šādā formā nepieciešams izskatīt katru savas dzīves mirkli. Radītājs „traucējumus” sūta katram. Un, ja cilvēks saprot, ka šīs nepatīkamās ietekmes ir sūtītas tāpēc, lai nospiestu viņa egoistiskās vēlmes, viņš priecājas. Tāpēc, ka tagad viņam ir iespēja šo sitienu attiecināt uz savu egoismu, taču ar punktu sirdī censties pieķerties Radītājam un to pacelt vēl augstāk.

Iznāk, ka visi traucējumi, kurus saņemam, ir aicinājums pielikt pūles pareizai pārvarēšanai, lai arvien stingrāk turētos pie Radītāja. Taču nepatīkamās sajūtas strādā pret mūsu egoismu, norādot uz tā klātbūtni mūsos un palīdzot to nospiest.

No cilvēka netiek prasīts karot, nepieciešams tikai atdalīt, atsijāt Radītāja ietekmi. Slikto ietekmi novirzot uz savu egoismu, taču labo ietekmi kā palīdzību sev, lai pieķertos Radītājam un paceltu augšup punktu sirdī. Tāpēc, „kur taisnie pāriet, grēcinieki klūp”.

Radītājs karo par cilvēku sūtot viņam traucējumus. Nav ienaidnieku valdnieka pilī, ar kuriem nepieciešams cīnīties. Nepieciešams tikai no augšas sūtītās problēmas attiecināt uz savu egoismu, lai arvien vairāk to nospiestu un arvien vairāk paceltu punktu sirdī.

Tad mēs redzēsim, ka Radītājs pilda šo darbu, kuru dēvē par Radītāja darbu. Radītājs vada šo karu un to pabeigs manā vietā. Viņš visu izdarīs, taču man ir jābūt vērīgam un vienmēr pareizi jānoskaidro, kurp ir virzīta Radītāja nepatīkamā ietekme: kādā veidā tā sit pa manu egoismu un aicina pie Sevis manu punktu sirdī.

Cilvēkam vienmēr sevi ir jādala divās daļās: uz egoistisko vēlmi, kuru nepieciešams nospiest, pārstāt to izmantot, anulēt un uz punktu sirdī, kuru pēc iespējas nepieciešams virzīt uz saliedētību ar Radītāju.

No nodarbības „No traucējumiem līdz pacēlumiem”, 22.01.2018.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: