Materiālajā pasaulē mēs esam pieraduši strādāt ar savu parasto prātu. Skolotājs skaidro, bet es pārbaudu teikto, prātā saprotu un sirdī piekrītu. Taču kabalā mācās citādāk, apgūstot to, ko tagad nav iespējams saprast un uztvert. Tāpēc, ka mūsu prāts nav veidots atbilstoši tam līmenim, par kuru ir runa.

Augstākajā līmenī darbojas likumi, kuri nesakrīt ar maniem principiem un loģiku ar visu, ko es saprotu un jūtu. Taču man tie ir jāpieņem kā likumi, kuri ir piederoši augstākajam līmenim.

Es pats pagaidām atrodos zemākajā līmenī. Un man grupā ir jācenšas, pateicoties mācībām un gaismai, kas atgriež pie avota, zaudēt savas šodienas jūtas un prātu, un saņemt jaunu prātu un jūtas veicot manī darbojošās programmas modifikāciju, lai to paceltu nākamajā līmenī.

Iepriekšējā programmā es nespēju ievadīt datus, kurus tagad apgūstu. Šī programma tam nebija piemērota, es šos datus nesapratu un nejutu, tie manī neiemiesojās. Tagad es mainu programmu un apgūstamais materiāls man kļūst skaidrs un saprotams. To dēvē par garīgām mācībām.

Mums nepieciešams saņemt gaismas porciju no augšienes, kas mūs pacels augstākā līmenī, līmenī, kur ir ticība augstāk par zināšanām, jaunā saprātā vecā prāta vietā. Jaunās zināšanas dēvē par „ticību”, tāpēc ka ticība ir atdeve. Proti, es paceļos lielākas atdeves līmenī un sāku saprast un just apgūstamo materiālu.

Viss, kas mums ir nepieciešams, tā ir lielāka savstarpēja apvienošanās un vairāk gaismas, kas atgriež pie avota, kas mūs novedīs pie jauna līmeņa zināšanām, tas ir, līdz ticībai augstāk par zināšanām.

No nodarbības, no raksta „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 11.01.2018.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Kabalas apgūšana | Add Comment →