Redzēt pasauli no apvāršņa līdz apvārsnim

Nedzīvā, augu, dzīvnieciskā un cilvēciskā līmeņi garīgajā nozīmē mūsu piedalīšanās mēru realitātes sistēmā. Nedzīvajā līmenī es šo sistēmu atklāju pasīvi, atrodoties totālā augstākā spēka vadībā.

Es esmu gluži kā iedīglis mātes klēpī, kura vienīgais darbs ir absolūta sevis anulēšana. Šis ir darbs nedzīvajā līmenī: atbilstoši tam kādā mērā es sevi anulēju, tādā mērā es atklāju augstāko spēku.

Taču augu līmenī es samazinu nedzīvo līmeni, tāpēc ka no tā izriet viss, taču es veicu īpašas darbības, kas man ļauj dziļāk atklāt augstāko spēku. Tas nozīmē, ka es kļūstu par augu.

Tomēr mana izaugsme noris atbilstoši augstākajam spēkam: kādas izmaiņas es viņā atklāju, atbilstoši tam mainos pats. Es nepārtraukti saglabāju mūsu atbilstību Viņam, tas ir, saliedētību, līdzīgi augam, kurš nepārtraukti tiecās uz gaismu, sauli.

Pēc tam mēs redzēsim, ka visa pasaule: nedzīvā daba, augi, dzīvnieki, cilvēki, visi izņemot kabalistus, paklausīgi atkārto visas Radītāja kustības, proti, atrodas saliedētībā ar augstāko spēku. Taču kabalistam saliedētība ar augstāko spēku ir jāsasniedz apzināti.

Garīgās pasaules nedzīvajā līmenī mēs spējam saistīties tikai, pateicoties sevis anulēšanai. Anulējot sevi, es spēju nonākt otrā un būt viņā nejūtams, taču komunikācija starp mums ir neiespējama. Starp mums rodas saikne, kura pagaidām nenoved ne pie kādām sekām, tikai sniedz pamatu nākamajām saikņu formām.

Kad mēs šādā nedzīvā formā savstarpēji saistāmies, atceļot sevi viens attiecībā pret otru, mēs sasniedzam kontaktu ar Radītāju, tikai pagaidām to nejūtam.

Eksistē kopīga sajūta, ka mēs atrodamies kāda spēka, vadības varā, bet ne vairāk. Lai gan tas ir garīgs stāvoklis: kopīga Hefeš gaisma, tomēr tur ir ļoti ierobežota uztvere, sapratne – tikai sajūta, ka atrodies garīgā vidē. Tomēr pastāv kontakts ar augstāko spēku.

Cilvēka anulēšanās Radītāja priekšā tiek dēvēta par svētuma nedzīvo stāvokli. Cilvēks kļūst absolūti mēms, pieņemot visu, ko dara augstākais spēks. Un tāpēc viņš jūt, ka atrodas augstākajā, gluži kā iedīglis mātes klēpī, kurš „redz visu pasauli no apvāršņa līdz apvārsnim, svece deg virs viņa galvas un māca viņam visu Toru”. Un viss tikai tāpēc, ka viņš atrodoties savā līmenī, pilnībā sevi anulēja.

No nodarbības, no raksta „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 11.01.2018.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: