Laika kategorija nepastāv. Stāvokļu mainīšanās mūsos mums rada laika sajūtu. Ja stāvokļi nemainītos, es laiku nejustu. Laiks ir izmaiņu daudzums, ko mēs pamanām.

Laiks var stiepties un var steigties – viss ir atkarīgs no cilvēkā notiekošo izmaņu iekšējās sajūtas. Taču tiklīdz izmaiņas nav laiks pazūd.

Iekšēji manī griežas mehānisms, kurš manī nepārtraukti modina jaunas īpašības, kurās es jūtu, it kā mainās mana apkārtējā pasaule. Patiesībā pasaule nemainās – mainos es. Eksplodē zvaigznes, skrien cilvēki, visapkārt mutuļo dzīve, taču tās ir īpašības, kuras manī mainās, atbilstoši, kurām es uztveru realitāti.

Cilvēki uzskatīja, ka laiks nav atkarīgs no mums. Taču, lūk, atnāca Einšteins un paziņoja, ka laiks ir relatīvs. Ja es pārvietojos ar ātrumu, kas ir tuvu gaismas ātrumam, tad laiks spēj paātrināties un palēnināties, pat apstāties, tāpēc ka laiks nav noteikt no augšienes, tas ir atkarīgs no novērotāja.

Kabala skaidro, ka laika kategorija ir darbību skaits, kas noris manā vēlmē baudīt. Es varu paātrināt laiku un varu palēnināt. Viss ir atkarīgs no manis, no manas subjektīvās uztveres. Kabalists atrodas vienlaicīgi divos realitātes uztveres līmeņos: materiālais līmenis caur pieciem fiziskajiem maņu orgāniem un garīgais līmenis. Tāpēc kabalists dzīvo divās realitātēs, līdz pilnībā sevi izlabo.

Laiks ir izmaiņas no neizlabota stāvokļa līdz izlabotam. Tāpēc, ja mēs katrā stāvoklī cenšamies nonākt pie apvienošanās, tas nozīmē, ka paātrinām laiku. Laiks tiek skaitīts, nevis pēc sekunžu skaita, bet pēc izmaiņām no viena stāvokļa uz otru. Tāpēc laika vienība var būt minūte, stunda vai gads, taču tā ir viena un tā pati vienība: no krituma līdz pacēlumam.

Izmainot saiknes starp mums, mēs ietekmējam ārējo pasauli un dodam tai formu. Ārējā pasaule ir mūsu izmaiņu projekcija un atspoguļo mūsu desmitnieka stāvokli. Jo vairāk mēs desmitniekā savienojamies, jo tuvāka, labestīgāka, draudzīgāka pret mums kļūst ārējā pasaule. Taču, kad mēs savā starpā strīdamies, ārējā pasaule mums kļūst tāla un draudoša.

No nodarbības, no raksta „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 14.01.2018.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Realitātes uztvere | Add Comment →