Dzīve realitātē „Nav neviena cita, izņemot Viņu”

Mēs dzīvojam realitātē „Nav neviena cita, izņemot viņu”, jautājums tikai, kādā mērā mēs to apzināmies, jūtam, pildām, virzāmies uz priekšu, lai to atzītu. Var vienkārši teikt, ka „Nav neviena cita, izņemot Viņu” un, ka visu no augšienes ar augstākā spēka palīdzību, dara Radītājs un nomierināties, proti, nepievērst tam īpašu uzmanību.

Taču ir iespējams jebkurās situācijās, kas atgadās ar cilvēku, grupu, tautu vai visu pasauli – laimīgos un nelaimīgos laikos, pateikties Radītājam par slikto, gluži kā par labo.

Tāpēc, ka visas sajūtas iet caur mūsu vēlmi baudīt, un, ja mēs būtu izlaboti, tad redzētu tikai labo, kas nāk no viena spēka, kas ir „labs un labu darošs”.

Un, ja mēs pagaidām esam neizlaboti, tad augstākais spēks mūs pietuvina mūsu egoisma labošanai, un tāpēc nepārtraukti mums atklāj mūsu nepiekrišanu absolūti labestīgai augstākai vadībai un mūsu vienīgajam avotam, izņemot, kuru nekā nav – vienam augstākajam spēkam.

No dienas dienā mūsos atklājas informatīvie gēni (rešimot): katrā individuāli un kopumā visiem tiem, kuri vēlas virzīties uz īstenību. Tāpēc katru dienu mēs atklājam arvien vairāk traucējumus, kas šo principu apstiprina. Taču šos traucējumus nepieciešams pieņemt ar mīlestību, lai gan tas ir ļoti grūti, un saprast, ka viss nāk no viena avota.

Šie traucējumi no mums pieprasa pareizu, uzmanīgu attieksmi. Saprotams, ka savā egoismā mēs vēlētos šos traucējumus atcel. Taču no otras puses kabalas zinātne mūs māca, ka šie traucējumi tiek speciāli sūtīti, lai mums palīdzētu virzīties uz vēlamo stāvokli, pāri visiem traucējumiem, nosakot principu: „Nav neviena cita, izņemot Radītāju, laba un labu daroša”.

Un vienīgais līdzeklis šo principu noteikt ir apvienošanās pēc mīlestības pret tuvāko likuma, kad „visus noziegumus pārsegs mīlestība”.

Atbilstoši mūsu pūlēm apvienoties mums arvien vairāk atklāsies, ka visi traucējumi nāk no viena absolūti labestīga avota. „Valdnieka pilī nav ļaundaru”, taču tādēļ, lai mūs apmācītu, valdnieks slēpjas un sūta mums savus sūtņus, kuri izskatās kā zagļi un laupītāji.

Taču mums caur viņiem ir jācenšas redzēt Augstākā roku un tādā veidā ar viņiem karot, lai pietuvinātos vienam spēkam, labam un labu darošam.

Tas nozīmē, ka mūsu dzīve patiešām ir neatdalāma no „Nav neviena cita, izņemot Viņu”. Dienu no dienas, arvien vairāk un vairāk mums ir jāapgalvo, ka visā, kas ar mums notiek, nav neviena, izņemot Radītāju. Un nevis vienkārši apgalvot to ar vārdiem, bet realizēt grupā (desmitniekā) likumu: „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”.

Tad mēs redzēsim, cik lielā mērā šie līdzekļi: vēlmju sašķeltība un to savienošana savstarpējā atdevē un mīlestībā mūs pietuvina Radītājam. Pateicoties šiem līdzekļiem mēs saņemam kopīgu spēku, kas ļauj pietuvoties Radītājam un atvēlēt Viņam vietu, kur Viņš spētu valdīt.

No nodarbības „Dzīve realitātē „Nav neviena cita, izņemot Viņu””, 08.01.2018.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: