Jautājums: Ko personīgi jūs jūtat, kad no trokšņainās pilsētas nonākat tuksnesī?

Atbilde: Var nonākt taigā, kura plešas tūkstošiem kilometrus uz visām pusēm, kur tev visapkārt ir tikai koki vai bezgalīga ieleja. Taču tuksnesis ir visdabiskākā un izteiksmīgākā vieta cilvēkam, kurš meklē atbildi uz jautājumu par dzīves jēgu.

Tāpēc, ka tuksnesī „zeme” (erec), kas nozīmē vēlme (racon), nav apklāta un nomaskēta ar zāli vai kokiem. Tuksnesis ir vienkārša, atklāta egoistiska vēlme, tāda, kāda tā ir un ir acīm redzams, ka no tās nekas nevar izaugt.

Kad es redzu šādu tuksnesi, tad no tā saņemu ļoti daudz spēka un pārliecības, ka tieši no šejienes mēs spēsim pacelties. Tas iedvesmo meklēt risinājumu mērķa sasniegšanai. Taču visi pārklājumi, kas atrodas uz Zemeslodes virsmas no mums slēpj patiesību, slēpjot zem sevis zemi, mūsu egoistisko vēlmi, kas neļauj augt nekādiem augļiem. Tāpēc tuksnesis cilvēkam stāsta daudz vairāk.

Jautājums: Kas ar egoistisku vēlmi tiek domāts?

Atbilde: Tā ir vēlme visu saņemt savā labā, kura nav spējīga ne ar vienu saistīties, lai kādam dotu dzīvību un saņemtu dzīvību no viņa. Proti, šī vēlme ir absolūti nedzīva. Cilvēka vēlme gūt baudu ir tik ļoti vērsta pašam uz sevi, ka spēj sevi noturēt tikai šādā absolūti sausā stāvoklī. Tā neļauj uz sevis augt nekam dzīvam.

Tas ir ļoti svarīgs apzināšanās punkts, kas ļauj tieši no šejienes rakt dziļāk, savas dzīves avota, tās dabas meklējumos. Kāpēc es eksistēju, kādam mērķim, kas mani radīja? Tuksnesis parasti cilvēku virza uz šādiem globāliem, būtiskiem jautājumiem.

Es ļoti mīlu būt tuksnesī, tāpēc ka tur viss atklājas. Esmu bijis vairākos tuksnešos: Turkmēnijā, Arizonā, taču Izraēlas tuksnesī šī sajūta ir visstiprākā, tur ir milzīgs spēks. Tas pēc izmēra ir neliels tuksnesis, taču tas ir ļoti spēcīgs.

No 924. sarunas par jauno dzīvi, 28.11.2017.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs | Add Comment →