Kongress Viļņā „No haosa līdz harmonijai”, 1. nodarbība

„No haosa līdz harmonijai”, tas nozīmē no mūsu šodienas stāvokļa un līdz tam, kur mums ir jānonāk.

Kas īpašs ir mūsu šodienas stāvoklī?

Atbilstoši kabalas zinātnei cilvēcē daudzu tūkstošu gadu laikā attīstījās egoisms – vēlme gūt baudu, saņemt, ietvert visu sevī.

No gada gadā, no paaudzes paaudzē, sākot no Lielā sprādziena, egoisms attīstījās vispirms nedzīvā matērijā, tad augu un dzīvnieciskajā dabā līdz izveidojās cilvēce.

Egoisma attīstība mūs ir novedusi tagadējā stāvoklī, par kuru jau izsenis rakstīja kabalisti, norādot uz 20.gs beigām.

Šis ir egoisma attīstības beigu stāvoklis, kad cilvēki sāk izprast, ka tas spēks, kas viņus virza – vēlme gūt baudu, saņemt, ietvert visu sevī, viņus nogalina, sašķeļ sabiedrību un nesniedz iespēju tālākai attīstībai: ne tehniskai, ne zinātniskai, ne kultūras, ne garīgai.

Cilvēces attīstībā ir periodi, kurus dēvē par nedzīvo kustību, tad augu un dzīvniecisko. Taču, kad pienāk laiks tās attīstībai „cilvēciskajā līmenī”, proti, cilvēks nonāk līdz cilvēka attīstībai sevī, tad viņam rodas problēma saprast: kas es esmu, kāpēc un kā. Un viņam nekas nesanāk. Tieši pie tā visās dzīves jomās mēs šodien nonākam.

Visi zina, ar kādām problēmām saskaras katrs cilvēks, jaunatne, ģimene, valdība un visa cilvēce. Mēs atrodamies ļoti lielā iekšējā un ārējā krīzē un nesaprotam kādā veidā attīstīties tālāk. Mēs nezinām, ko darīt tālāk pašiem ar sevi.

Daudzi cilvēki neatrod savu vietu šajā dzīvē. Ja iepriekš mēs attīstījāmies nedzīvajā, augu, dzīvnieciskajā cilvēka fāzē un galvenais mums bija, peļņa, nodrošināt sevi, ģimeni, audzināt bērnus… un nomirt, toties atstāt pēc sevis nākamo paaudzi un visu, ko viņiem esi uzkrājis, tad tagad šāda mērķa nav. Cilvēks nevienam nav vajadzīgs, nav vajadzīgi strādnieki, nav vajadzīgi vecāki.

Haoss, kuru mēs šodien novērojam ir dabisks. Kabalisti par to rakstīja pirms daudziem gadiem un norādīja uz šo stāvokli kā uz ļoti labu apskaidrības stāvokli, kad cilvēce beidzot sāks saprast, ka tai ir nepieciešams augt, taču citādāk nekā līdz šim.

Šim milzīgajam lielajam „cilvēkam” (visiem cilvēkiem kopā) nepieciešams pacelties virs šīs pasaules, tāpēc ka mēs no tās esam izauguši, mēs vairs tajā nevaram atrasties. Zinātnes un kultūras ir beigušas savu attīstību, progress ir apstājies, tāpēc ka ir sasniedzis savu galējo stāvokli.

Tagad mums ir jāmaina sevi, kas nekad iepriekš netika darīts. Tāpēc, ka mūsu pirmatnējā īpašība – vēlme gūt baidu, vēlme saņemt nepārtraukti attīstās, un atbilstoši tam mēs attīstījām savu dzīvi, taču tagad šī vēlme sāk noapaļoties, pārstāj evolucionēt taisnā virzienā, un savā attīstības noslēgumā rada haosu.

Haoss būtībā ir paredzams stāvoklis, kad mēs neredzam nākamo soli. Pamatojoties uz savu veco attieksmi pret dzīvi, pret sevi un dabu mēs nesaprotam, kurp tas mūs var novest.

Kabala vēsta par to, ka šis brīnišķīgais stāvoklis ir pārejas periods, lūzums, kad mums jāpāriet no savas dabiskās attīstības, kad mūs uz priekšu virza mūsu pirmatnējā daba, uz sevis mainīšanu, tas ir, jārada no sevis cilvēks. Šajā stāvoklī mēs atrodamies.

Tāpēc mēs esam jaunās cilvēces pirmā paaudze, kurai ir jāpiedzimst. Šai paaudzei ir jāatklāj absolūti jauns komunikācijas veids: caur savstarpējo saikni, virs savas dzīvnieciskās dabas sajust augstāko vadības sistēmu un tādā viedā vadīt sevi un visu augstāko dabu. Proti, cilvēka uzdevums ir pacelties nākamajā attīstības līmenī, to apgūt un vadīt.

Sistēma, kuru nepieciešams apgūt, tiek dēvēta par pasauļu sistēmu. Visiem Zemes cilvēkiem tas būs jāapgūst – paceļoties virs mūsu egoistiskās dabas uz kopīgo, vienoto altruistisko dabu.

Tādējādi mēs nonākam stāvoklī, kad savā dabā, iekšēji mūsos un apkārtējā vidē, mēs sākam rast saikņu sistēmu – sistēmu, kura mūs savstarpēji savieno un paceļ nemirstības līmenī, ārpus laika un telpas sajūtas. Līdz tam mums ir jānonāk.

Turpinājums sekos…

No kongresa Viļņā, 1. nodarbība, 03.11.2017.

Avots krievu valodā

Filed under: Egoisma attīstība, Kongresi, Krīze un globalizācija, Norises | Add Comment →