Kongress Viļņā „No haosa līdz harmonijai”, 1. nodarbība

Jautājums: Kādā veidā praktiski aizkustināt sava desmitnieka sirdi semināra laikā?

Atbilde: Tā ir kabalas māksla: kādā veidā pierunāt desmitnieka biedrus radīt tādas savstarpējās attiecības, savstarpēju sapratni, savstarpēju saliedētību, lai šo mērķi, kuru mēs vēlamies sasniegt uzskatītu par vissvarīgāko.

Kongress tāpēc ir labs, ka mums nekas nenovērš uzmanību. Es esmu šeit ieradies, un man nav neviena cita, izņemot biedrus, ar kuriem kopā es pašlaik atrodos. Es nevēlos neparko citu domāt. Es šobrīd man dotajā desmitniekā vēlos sasniegt mūsu savstarpējo spēju vienam otru papildināt un līdz ar to atklāt Radītāju.

Šeit man nekas netraucē, izņemot mani pašu. Un mani biedri uzvedīsies gluži tāpat kā es. Man ir jātic, ka Radītājs viņus vada un no viņiem veido man vislabākās figūras. Viņš caur viņiem ar mani spēlējas.

Ja es nepārtraukti cenšos strādāt ar sevi, viņiem piemēroties, nepārtraukti viņus papildināt un pulcināt viņus kopā vienā veselumā, tad viņos – starp mums es atklāšu Radītāju.

No kongresa Viļņā, 1. nodarbība, 03.11.2017.

Avots krievu valodā

Filed under: Desmitnieki, Garīgais darbs, Kongresi, Norises | Add Comment →