Pretestība kabalas zinātnei, 3. daļa

No grāmatas „Aromātu svētīšanas un pateicības svētīšanas likumu krājums”, 4. likums: Šobrīd mums ir nepieciešams kļūt tuvākiem šīs paaudzes īstenam taisnajam, lai viņš mums izskaidrotu, kas šinī brīdī un laikā ir ticība, tāpēc ka ticību nepieciešams izskaidrot katru dienu no jauna.

Un tajā ir katras paaudzes ļaunuma sākotnes palielināšanās galvenais avots: slēpt un neatklāt īsteno laikmeta taisno. Kā mēs arī uzskatāmi redzam, ka galvenās nesaskaņas ir par dotās paaudzes taisno, taču pēc tam, paejot ilgam laikam viņu atzīst un dēvē par taisno. Tomēr viedokļi nesaskanēs par tai sekojošās nākamās paaudzes taisno.

Katrā paaudzē rodas strīdi par kabalistu, kurš dzīvo un darbojas tieši tajā laikā. Viņu neieredz, ar viņu cīnās, nespēj viņam piekrist. Tāda ir daba.

Patiesībā ar katru personīgi notiek gluži tas pats. Kad mēs kāpjam augšup pa garīgajiem pakāpieniem, tad noietajiem etapiem spējam piekrist, taču pret pašreizējo stāvokli mums rodas milzums iebildumu.

Tikai pēc tam, kad šie stāvokļi ir izcīnīti caur labo, kreiso un vidējo līniju, pacēlumiem un kritumiem, izskaidrošanu, tā rezultātā mēs spējam piekrist pagātnei, kura nonāk labošanā.

Tāpēc iebildumi pret kabalu ir absolūti izskaidrojami. Nepieciešams šos iebildumus izskatīt kā neatņemamu attīstības procesa daļu, kas izriet no dabas. Mēs vēl jutīsim pretestību aci pret aci, labo un kreiso līniju, atdeves spēku un saņemšanas spēku – divus spēkus, kuri darbojas dabā.

Tāpēc nav vērts uztraukties par kabalas pretiniekiem. Mēs atrodamies divu spēku kaujaslaukā. Un patiesībā tā nemaz nav kauja, kā mēs to redzam, bet gan saiknes veids, labošana. Tādējādi mēs spējam apgūt šos divus spēkus – vienu pamatojoties uz otru.

Taču visos laikos kabalistam, kurš darbojas attiecīgajā paaudzē, nav izredžu būt laikabiedru atzītam un tautā saprastam. Tāpēc, ka viņš attiecas uz doto paaudzi, kādā veidā, lai viņu saprot? Tāpēc, ka visi citi atrodas tādā līmenī, ka nav uz to spējīgi.

Taču laika gaitā tas pierimst. Kāds sāk saprast iepriekšējās paaudzes kabalistu un ir pat tādi, kuri nodarbojas ar garīgo darbu, taču vēl nespēj saprast viņa sekotājus.

Tāpēc pat ARI visi viņa paaudzes kabalisti viņu uzreiz nepieņēma, tas notika vēlāk. Jauninājumi, kurus savā laikā pasaulē ienes katrs kabalists, obligātā veidā citās dvēselēs neatklājas un tāpēc viņiem ir grūti kabalistam piekrist.

Katrā paaudzē atklājas jauns informatīvais gēnu (rešimot) slānis, un šajā slānī atrodas dvēseles, kuras ir vairāk attīstītas un ir gatavas labošanai, un tāpēc šie cilvēki iet līdz galam. Taču ir tādi, kuri atrodas uz robežas un var pagaidīt.

Tāpēc šie uz robežas stāvošie cilvēki apgalvo, ka kabala ir pareiza mācība, taču tā nav domāta viņiem un var vispār tai nepiekrist. Proti, viņi jūt kaut kāda veida piederību kabalai un tajā pašā laikā atrautību un šeit rodas naids. Viņi sāk protestēt pret kabalu.

Cilvēki, kuri sāk mācīties un pēc tam aiziet, kļūst par kabalas pretiniekiem, tāpēc ka viņiem nepieciešams sevi attaisnot. Viņu rešimot vēl nav līdz galam nobrieduši. Ja cilvēks nav izlabojis savu vēlmi gūt baudu, tad viņam sevi jāattaisno, ka pametis labošanas procesu.

Egoistiskā vēlme katru mirkli no mums pieprasa just, ka eksistējam, tas ir, just, ka mums ir taisnība. Un tāpēc viņu kritika pret kabalu ir neizbēgama. Šādu gadījumu ir daudz gan mūsdienās, gan pagātnē.

Turpinājums sekos…

No nodarbības „Pretestība kabalas zinātnei”, 24.09.2017.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Dot atpakaļsaiti | Uzdot jautājumu




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējais raksts: