Jautājums: Vai tiešām visa mana dzīve jau iepriekš ir ieprogrammēta un šajā programmā ieplānota katra dzīves minūte?

Atbilde: Vai tad var notikt kāds nejaušs notikums? Dabā nav nekādu nejaušību, taču mēs spējam saprast tikai vienu procentu notiekošā. Un, tāpēc, redzot dabas sistēmā kādu notikumu, mēs kliedzam kā mazi bērni: „Viņš pats nokrita, pats saplīsa!”

Taču patiesībā dabā darbojas precīza likumsakarība un viss ir ieplānots līdz vismazākajam sīkumam. Tikai aiz naivuma var uzskatīt, ka kaut kas notiek nejauši. No kurienes tad tas viss rodas, ja ne no spēku līdzsvara?

Katru notikumu vadīja spēki un bija šo spēku noteiktu savienojumu sekas. Brīnumu nemēdz būt. Nekas nenotiek pats no sevis, bez iemesla, ja tas dabā iepriekš nav bijis ieplānots.

Jautājums: Kāpēc tad mēs dzīvojam? Kāpēc cilvēkam dota dzīve, ja tajā viss līdz mazākajam sīkumam jau ir noteikts?

Atbilde: Kāpēc dzīvo miljardiem zivju jūrā, miljoniem dzīvnieku sugu dabā? Taču cilvēkiem dota dzīve, lai attīstītos un sasniegtu tādu stāvokli, kad viņi paši iekļausies šajā programmā un spēs tajā veikt pareizas izmaiņas, kuras programma gaida.

Programma vēlas cilvēkus attīstīt līdz tādam līmenim, kad viņi to spēs saprast un kļūs par tās aktīviem, pozitīviem elementiem. Kabala to palīdz izdarīt. Un tad cilvēks sāk šo programmu saprast, tajā iekļauties un darboties augstāk par savu dabu, augstāk par tajā plūstošo programmu.

Pateicoties kabalas zinātnes apguvei un tās metodikas realizācijai grupā, cilvēks saņem spēkus, kas viņam ļauj mainīt programmu, pacelties virs sava „aklā likteņa”, kas ir ieprogrammēts no tā sākuma līdz galam un sākt to vadīt. Cilvēks kļūst īpaši svarīgs šīs programmas komponents, un tādējādi ietekmē savu un visu šīs pasaules iedzīvotāju likteni.

Jautājums: Kāpēc cilvēks uzreiz nesaņem iespēju vadīt savu likteni, bet sākumā viņam ir jādzīvo automātiski?

Atbilde: Sākumā cilvēks dzīvo kā visi citi dzīvnieki, kuri visu savu dzīvi pavada ganoties pļavā. Un negaidot kādā savas dzīves momentā viņš pamostas, paceļ galvu un saka: „Nē, es nevēlos dzīvot tikai dēļ ēdiena!

Es vēlos zināt, no kurienes nāk spēks, kurš mani vada! Es vēlos ar to iepazīties un pats vadīt savu likteni! Man nepietiek ar vienkāršu dzīvniecisku eksistenci. Tāpēc, ka zāle un mans ķermenis, – tas vis ir dzīvniecisks. Taču es vēlos attīstīties, lai apzināti iekļautos programmā. Eksistē dzīves programma un es vēlos kļūt par tās patstāvīgu elementu”.

Turpinājums sekos…

No 886. sarunas par jauno dzīvi, 25.07.2017.

Avots krievu valodā

Filed under: Dzīves jēga, Izvēles brīvība | Add Comment →