Jautājums: Reizēm dzīvē noris tādi notikumi, kurus it kā kāds ir noteicis, taču reizēm tie šķiet aplama nejaušība. Austrumos pastāv jēdziens „karma”, taču arābu valodā ir sakāmvārds: „No tev augšā nolemtā neizmuksi”.

Vai patiešām mūsu liktenis ir noteikts gluži kā iepriekš uzņemtā filmā, vai arī to ir iespējams izmainīt?

Atbilde: Viss dzīves scenārijs ir iepriekš uzrakstīts, taču pats cilvēks nosaka, kādā veidā tas pār viņu nolaidīsies no augšas lejup. Tāpēc, ka cilvēkam, atšķirībā no nedzīvās matērijas, augiem un dzīvniekiem, kuri atrodas „akla likteņa” varā, tas ir, zem noteiktas augstākās vadības no dabas puses, ir dota izvēles brīvība.

Daba visu eksistējošo virza uz priekšu evolūcijas ceļā atbilstoši Darvina vai vēl kāda cita programmai. Taču cilvēks, atšķirībā no visiem citiem, spēj ņemt likteni savās rokās. Ja viņš to nedara, tad dzīvo gluži kā dzīvnieki, pakļaujoties absolūtai dabas vadībai un viņam nav nekādas iespējas ietekmēt savu likteni, kur viss jau ir iepriekš noteikts.

Instinktīvi reaģējot uz visiem savas dzīves notikumiem, cilvēks neko jaunu no sevis neienes. Ja mēs rūpīgi apgūtu visas savas sistēmas: psiholoģiju, fizioloģiju, visas īpašības, tad spētu izskaitļot visus savus lēmumus un reakcijas uz visām dzīves situācijām.

Tā ir gluži kā mašīna, kuras uzvedība jau iepriekš zināma. Tāpēc runa nav par šo mašīnu, bet par ārējo iedarbību uz to, par spēkiem, kas to ietekmē. Tikai no šiem spēkiem ir atkarīgs, kas ar cilvēku notiks, taču no viņa paša nekas nav atkarīgs. Tas nozīmē, ka nedrīkst sacīt, ka cilvēks nosaka savu likteni. Un šādi darbojas 99.99% cilvēku visā pasaulē.

Taču ir cilvēki, kuri spēj ņemt likteni savās rokās un nereaģēt instinktīvi pamatojoties uz savu egoismu un dabiskajām īpašībām, bet gan pacelties virs savas dabas un darboties pat pretēji tai. Tā ir absolūti cita uzvedība, ja salīdzina ar visiem citiem parastiem cilvēkiem.

Proti, ir iespējams iziet no šīs automātiskās nolemtības. Tas nav vienkārši, taču iespējami un nevis, pateicoties pašam cilvēkam, bet ar īpaša spēka palīdzību, kurš eksistē dabā, kuru dēvē par „gaismu, kas atgriež pie avota”. Šis spēks sāk uz mums iedarboties, kad mēs vēlamies pacelties virs savas dabas. Tāpēc, ka iekļaujoties dabā, mēs visi esam roboti, kuri darbojas mašīnā.

Ja mēs sev piesaistām īpašu spēku, kurš mūs sāk attīstīt, tad iegūstam papildu, daudz augstāku, atdeves, apvienošanās, mīlestības dabu. Tas būs kā papildinājums mūsu personīgajām īpašībām un mūsu dzīves programmai. Programma izmainīsies, tāpēc ka ir izmainījušies dati, jo es lūdzu jaunu programmu un vēlos iet pa jaunu ceļu, lai paceltos nākamajā līmenī, jaunā dzīves līmenī.

Es vēlos, nevis vienkārši plūst pa to instinktīvo tecējumu, kurš mani nes no dzimšanas līdz nāvei, bet gan noiet savu dzīvi savādāk: atrasties citas vadības pakļautībā un savādāk uz to reaģēt, lai sasniegtu citus rezultātus. Sanāk, ka es izeju no sava likteņa un iepriekšējās dabas, un pārvēršu sevi par aktīvu savas jaunās dzīves elementu.

Turpinājums sekos…

No 886. sarunas par jauno dzīvi, 25.07.2017.

Avots krievu valodā

Filed under: Izvēles brīvība | Add Comment →