Jautājums: Kabala stāsta par to, ka dabā eksistē viens spēks, kas ir spējīgs izmainīt visu mūsu dzīvi uz labu un padarīt to laimīgu. Taču šo spēku iespējams piesaistīt strādājot kopā īpašā grupā, Kas kabalas skatījumā ir „grupa”?

Atbilde: Jēdziens „grupa” mūsu pasaulei ir kaut kas iracionāls un neeksistējošs. Lai gan mēs šo vārdu „grupa” dzirdam visur, taču kabala šajā jēdzienā iekļauj absolūti citu jēgu.

Visa realitāte ir viena integrāla sistēma, kas ar visām savām daļām, ar visām īpašībām ir saistīta vienā veselumā. Līdzīgi tam kā mūsu ķermenī visas sistēmas ir saistītas vienā organismā un tāpēc šis ķermenis dzīvo. Taču, ja šī sistēma sāk brukt un ķermenis saslimst, tad problēma nav tikai ar kādu vienu orgānu, bet galvenokārt tajā, ka tiek izjaukta saikne starp orgāniem.

Tradicionālā medicīna darbojas pēc alopātijas principa, tas ir, koncentrējas uz kāda viena orgāna vai nelielas ķermeņa daļas ārstēšanu un visu pārējo neņem vērā. Acu ārstu neinteresē ausis, bet otolaringologs ārstē ausis un neko nezina par nierēm utt. Tajā ir visa problēma, ka mēs neattiecamies pret savu ķermeni kā pret vienotu sistēmu.

Virzoties uz priekšu, arvien vairāk pārliecināmies par šīs pieejas nepareizumu. Pasaule kļūst „apaļa”, noslēgta, un mēs atklājam, ka viss ir savstarpēji saistīts. Tās ir mūsu augstās attīstības sekas, jo pat egoistiski attīstoties mēs atklājama, ka eksistējam vienā sistēmā, kuru piepilda savstarpējā saikne vienam ar otru.

Tāpēc mums nav izejas, kā tikai pārskatīt savu redzējumu un sākt cilvēci uztvert kā vienu veselumu. Ja mēs turpināsim sevi redzēt kā atsevišķas personas, tad nonāksim pie ļoti sliktas dzīves, pie sašķeltības un katastrofām, kuru tuvošanās pazīmes šodien ir jūtamas.

Stāsta, ka caur pieciem tev pazīstamiem cilvēkiem iespējams savienoties ar visu pārējo pasauli. Un vispār, mēs dzīvojam pasaulē, kur viss ir kļuvis transkontinentāls: tirdzniecība, ceļošana, saiknes, ražošana. Taču mēs paši – cilvēki tam neesam gatavi. Katrs no mums paliek pats par sevi, liels individuālists, kurš nav gatavs savienoties ar citiem kā mūsdienu pasaulē savienojas visas sistēmas.

Vērojot kosmosu un visu Visumu, mēs redzam, ka visi tās objekti ir savstarpēji saistīti. Zinātnes progresīvās pētniecības metodes rāda, ka Visumā paliek daudz neatklātu noslēpumu, kurus mēs nespējam izzināt tādēļ, ka to pētniecībā neizmantojam kopējo, integrālo pieeju.

Tāpēc mēs pat nespējam iztēloties to saiknes kvalitāti, kura eksistē starp visām realitātes daļām. Atbilstoši savai dabai mēs nespējam saistīt skaņu ar gaismu, veselību ar vispārējo dabu. Mēs tikai tagad atklājam, ka esam atkarīgu no notiekošā uz Saules un zvaigznēm, ka mūsu stāvoklis un noskaņojums ir atkarīgs no kaut kādām Visumā notiekošām parādībām. Pakāpeniski mums šī īpašā saikne atklājas.

Turpinājums sekos…

No 874. sarunas par jauno dzīvi, 04.07.2017.

Avots krievu valodā

Filed under: Kabalas apgūšana | Add Comment →