Nenovērtējamā vēlmes promile

Jautājums: Kabalisti raksta, ka visi cilvēki rezultātā nonāks pie augstākā spēka atklāsmes. Taču līdz ar to kabalas zinātne daudzos izraisa bailes un naidīgumu. Kas izraisa šo šķērsli, kas iet kopsolī ar kabalu jau daudzus gadu tūkstošus?

Atbilde: Šķērslis iekļauts cilvēka dabā, tas ir egoisms, kas necieš kabalas zinātni, jo tā viņam nozīmē nāvi. Cilvēkam jānonāk pie kabalas aiz izmisuma, no nespējas atbildēt uz jautājumu: „Kāda ir manas dzīves jēga?”, un viņš jūt, ka viņam ir jāatrod atbilde, jo bez tās nav dzīves.

Jautājums: Sanāk, ka, ja cilvēks pieņemtu kabalu viegli un ar prieku, viņš nekad nesajustu nepieciešamību augstākajā spēkā un nevarētu iziet no savas egoistiskās dabas? Tāpēc viņā ir ielikta šī naidīgā attieksme pret kabalu?

Atbilde: Ja kabalas nodarbības būtu izdevīgas cilvēka egoismam, viņš, protams, neprotestētu pret tām. Visas mūsu aktivitātes uz šīs zemes: zinātne, izglītība, kultūra, reliģijas ir virzītas uz to, lai piepildītu mūsu egoismu.

Mēs attīstām visus šos virzienus, kas izriet no mūsu egoisma un tāpēc tie neizraisa nekādu pretestību. Viens nodarbojas ar vienu, cits – ar kaut ko citu, bet katrs saprot, ka visam ir sava vieta.

Tādā gadījumā, kā kabalas zinātne nonāk pretrunā ar visu, jo tā taču ir pretstatā cilvēka dabai! Tā saka, ka to cilvēku, kuru mēs redzam spogulī, proti – sevi pašu, vajag it kā izdzēst un viņa vietā radīt kaut ko pilnīgi pretēju.

Jautājums: Kādēļ cilvēki to nezina? Kritizējot kabalu, cilvēks argumentē to ar visādiem citādiem iemesliem. No kurienes rodas šis naids?

Atbilde: Naids rodas zemapziņā. Tas nav svarīgi, ko cilvēks saprot – viņš zemapziņā jūt naidīgumu, līdzīgi kā visās paaudzēs cilvēku zemapziņā pastāv antisemītisms.

Zemapziņā cilvēks jūt, ka kopējā sistēmā pastāv pretestība starp mūsu egoismu un kabalu. Tikko viņš dzird par kabalu, viņam iekšēji nostrādā aizsargmehānisms, kas liek no tās izvairīties, jo tā taču viņu apdraud.

Jautājums: Kāpēc tad eksistē cilvēki, kas tiecas pēc kabalas un vēlas to studēt?

Atbilde: Tas ir tāpēc, ka kopējā sistēma viņus atmodina. Katrā cilvēkā līdzās milzīgajam egoismam eksistē arī viens procents vai pat procenta daļa no vēlmes, kas tiecas sasniegt augstāko sistēmu. Šo sistēmu dēvē – „Radītājs”, augstākā daba.

Ja šī viena promile vēlmes sāk starot, ja cilvēkā iedegas garīgā dzirkstele, tad viņš spēj atdot visu, lai tikai to palielinātu un caur to raudzītos uz pasauli, jo viņš redz, ka pārējie 99%, kas attiecas uz viņa egoismu, viņu apglabās: kā viņš iesāka savu dzīvi, tā arī to pabeigs.

Paaudze pēc paaudzes, dzīves cikli paiet viens aiz otra bez jebkāda labuma. Pakāpeniski šis jautājums atklājas cilvēcē un arvien vairāk cilvēku nonāk izmisumā, un sāk meklēt dzīves jēgu.

No TV raidījuma „Negatīvas attieksmes iemesli pret kabalu”, 19.07.2017.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Dot atpakaļsaiti | Uzdot jautājumu




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējais raksts: