Atalgojums un sods mūsu dzīvē, 8. daļa

Cilvēkam ir jāsastāv no diviem dažādiem slāņiem. Viens ir viņa parastā egoistiskā attieksme pret pasauli, kas viņā eksistē no dabas, rūpes pašam par sevi.

Otrs slānis ir daudz augstāks un attīstītāks, kuru cilvēkam sevī nepieciešams izveidot – tā ir integritātes apzināšanās, kuru viņam nepieciešams sasniegt, lai atbilstu vispārējai realitātei, proti, rūpes par citiem.

Un cilvēks sevi neupurē, viņš vienkārši sāk just, ka labvēlīga attieksme pret visiem arī ir viņa īstā dzīve. Kā jebkurš cilvēks, kurš dara kaut ko labu saviem bērniem, tas ir gluži tas pats, kā sev pašam.

Jautājums: Kādā veidā cilvēks šajos divos slāņos uztver notiekošo? Vai sods, kuru viņš redz savā dzīvnieciskajā egoismā var tikt uztverts kā atalgojums viņa integrālajā „cilvēciskajā” līmenī?

Atbilde: Protams, tas, ko es egoistiski uztveru kā ļaunumu, altruistiskā skatījumā es redzu kā labu. Tas attiecas uz jebkuru mūsu dzīves notikumu.

Jautājums: Bet, ja, nedod Dievs, ir notikusi kāda nelaime ar maniem bērniem?

Atbilde: Šajā jautājumā ir pārāk daudz personīgu jūtu un tāpēc to ir grūti izskaidrot. Taču patiesībā, pasaulē nav ļaunuma. Tas ir tas, ko mēs atklājam, kad paceļamies daudz augstākā līmenī.

Ja skatāmies uz dzīvi šaurā egoistiskā rakursā: lūk mana dzīve, manas mājas, es pats un vairāk es neko neredzu, tad neko nav iespējams izskaidrot. Ja cilvēks uz realitāti skatās caur vispārējo sistēmu, tad viņam materiālajā dimensijā nav dzīve un nāve, nav atalgojuma un soda, tāpēc ka aprēķins tiek veikts par labu kopīgam labumam.

Vispārējā sistēma ir mūžīga, pilnīga, tāpēc tajā nepastāv nāves jēdziens. Lai gan daļa ķermeņa šūnu nepārtraukti mirst, jo katru sekundi ķermenī atjaunojas miljoniem šūnu, taču to vietā nāk jaunas un dzīve turpinās. Tāpēc, ja skatāmies no vispārējās sistēmas skatupunkta, tad jēdzieni atalgojums un sods pāriet absolūti citā līmenī.

Arī mūsu parastajā dzīvē mēs redzam gluži to pašu. Ja raud mazs bērns, tāpēc ka mamma viņam nedod to, ko viņš prasa, mamma ir ļauna vai laba? To nav iespējams salīdzināt, tāpēc ka katrā līmenī ir sava sapratne par atalgojumu un sodu.

Jautājums: Kādas labas darbības man jādara, lai no sistēmas saņemtu tikai atalgojumu, pozitīvu reakciju?

Atbilde: Vienīgā darbība, kas garantē pamākumus, ir atrast cilvēkus, kuri jau nodarbojas ar integrālā līmeņa attīstīšanu sevī. Un tad tu kopā ar viņiem mācīsies, kādā veidā iekļauties vispārējā fiziskā sistēmā un arī garīgā.

Vispārējais Toras likums: „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”. Tā ir zīme, ka integrālā formā iekļaujies visā sistēmā. Ja tu pilnībā iekļaujies visā sistēmā, tad tā nešaubīgi tevi ietekmēs tikai pozitīvā veidā.

Jautājums: Bet, ja kāds uz mani sakliegs, apvainos?

Atbilde: Ir jāsaprot, ka viņš vēl ir neizlabota sistēmas daļa un mums nepieciešams viņam palīdzēt laboties.

Sistēma ir pilnīga un to darbina tikai viens likums – mīlestība pret tuvāko. Un, ja mēs vēlamies šajā sistēmā iekļauties, tad mums ir nepieciešams iemācīties mīlēt!

Visi tā dēvētie „atalgojumi” un „sodi” notiek tikai tāpēc, lai mūs virzītu uz šo vienīgo mīlestības likumu. Un pat ja mums pašlaik šķiet pretēji, nepieciešams šo likumu pildīt ar ticību augstāk pār zināšanām un tad nonāksim pie augstākā saprāta.

No 823. sarunas par jauno dzīvi, 02.02.2017.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed