Jautājums: Pamatojoties uz ko iespējama draudzība un saikne starp paaudzēm? Vai pastāv tādas lietas, kuras nav atkarīgas no laika un vecuma?

Atbilde: No laika nav atkarīga tikai dvēsele, kura ir mūžīga. Viss pārējais ir laicīgs. Un tikai dvēsele starp dažādām paaudzēm var būt kopīga, tāpēc ka tā patiešām ir viena uz visiem. Un tāpēc dvēselei nav svarīgi, no kādas paaudzes tu esi: X, Y, Z, A.

Dvēsele uz visām turpmākajām paaudzēm vienmēr būs viena, tā paceļas pār laiku, dzīvību un nāvi. Visās paaudzēs, no dinozauru perioda un pat no Lielā sprādziena, kad mēs eksistējām niecīgu vēlmes daļiņu veidā un līdz mūsdienām un turpmāk, līdz labošanās noslēgumam, dvēsele būs viena uz visiem.

Tāpēc nav citu kopīgu interešu un cita pamatojuma balstoties uz kuru, mēs kopā strādāsim, viens otru atbalstīsim un būsim viens otram nepieciešami, kā tikai dvēseles attīstība.

Jautājums: Sanāk, ka dvēsele ir kaut kas nemainīgs un mūžīgs, kas apvieno kopā visas paaudzes? Taču, kas ir dvēsele, un kādā veidā to attīstīt?

Atbilde: Dvēsele ir īpaša cilvēka vēlme just ārpus sevis, nevis sevī. Šādu vēlmi iespējams sevī attīstīt, strādājot grupā pēc kabalas metodikas, kas ļauj pacelties virs sava egoisma. Un tad es spēšu redzēt pasauli neizkropļotu ar savu egoismu, nevis kā parasti mēs to uztveram iekšēji sevī, bet gan kāda tā ir patiesībā – ārpus manis.

Es eju caur nelielu grupu kā caur filtru, atstājot tajā savu egoismu, un sāku redzēt pasauli sava egoisma neaizmiglotu. Tā ir absolūti cita realitāte, kuru dēvē par garīgo pasauli. Garīgās pasaules uztvere ir mana dvēsele.

Attīstīt savu dvēseli nozīmē sevī attīstīt spēju eksistēt virs sava egoisma. Egoisms ir vēlme visu iesūkt sevī, kas man traucē sajust pasauli ārpus sevis.

Jautājums: Sanāk, ka vecāku un bērnu attiecības dalās divās daļās. Viena ārēja, materiālais nodrošinājums: bērnus pabarot, apģērbt, nodrošināt ar visu eksistencei nepieciešamo. Taču ir vēl iekšējā saikne, kura iziet ārpus materiālajām robežām. Un šajā iekšējā daļā starp paaudzēm nav atšķirības?

Atbilde: Iekšējā saikne ir daudz objektīvāka, nesaistīta ar pašu cilvēku. Saprotams, arī tur starp mums ir atšķirība, atkarībā no tā cik katrs spēj iziet no sava egoisma, virs tā pacelties un sākt sajust augstāko realitāti.

Jautājums: kas mums šajā daļā ļauj savienoties ar jauno paaudzi, atšķirībā no materiālās daļa?

Atbilde: Tur, aiz garīgās pasaules robežas, otrpus anti egoistiskā filtra, mēs visi satiekamies. Mēs šajā filtrā atstājam visas savas sīkās egoistiskās kaprīzes, kas attiecas uz dzīvniecisko līmeni un šīs pasaules cilvēcisko līmeni. Dzīvnieciskā līmeņa vēlmes ir ēdiens, sekss, ģimene, taču cilvēciskās vēlmes ir nauda, vara, zināšanas. Un to visu mēs pametam un paliekam ar dvēseles vēlmēm.

Turpinājums sekos…

No 851. sarunas par jauno dzīvi, 18.04.2017.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni | Add Comment →