Jautājums: Jēdziens lūgšanas ir gan kabalā, gan reliģijā. Kas kabalā ir lūgšana?

Atbilde: Kabalā lūgšana nozīmē: precīzi pārbaudi savu rīcību, savas domas, savu uzvedību un to izlabo.

Jautājums: Ko nozīmē lūgt Radītāju?

Atbilde: Cilvēks nevēršas pie Radītāja, viņš vēršas pie sevis, pie tā spēka, kurš nepārtraukti viņā atrodas. Un cilvēks ar šo spēku vēlās kontaktēties. Tā arī ir vēršanās pie Radītāja.

Jautājums: Tad, ko nozīmē: „Nav neviena cita, izņemot Viņu”? Nav neviena cita, izņemot mani vai kāda spēka?

Atbilde: Tas nozīmē, izņemot to spēku, kurš piepilda visu radījumu, tai skaitā arī mani. Tāpēc, ka es esmu radījums. Un pat kosmoss esmu es.

Un visa cilvēce esmu es, jo viss atrodas manī. Mēs to apgūstam realitātes izpratnē.

Tāpēc cilvēks vienmēr vēršas pie tā spēka, kurš viņu iekšēji viņā tur un piepilda visu radījumu. Pakāpeniski cilvēks sāk saprast, ka eksistē kaut kāda sistēma.

Tomēr, tāpēc nav vērts domāt, ka cilvēks vēršas pie sava egoisma, jo tas ir bezjēdzīgi, tāpēc ka egoisms nevada pasauli.

Šeit pastāv jēdziens „ticība viedajiem”. Lai cilvēks spētu kustēties, sākotnēji nepieciešams instinktīvi ticēt tētim un mammai, ka viņi vienmēr palīdzēs un nenodos, taču pēc tam, kad viņa pusaudža gadi beidzas un ar tēti un mammu vairs nepietiek, viņam ir jātic tam, ko saka viedie.

Cilvēks pieņem viņu izteicienus, padomus kā pieņēmumus, kā sākotnējos nosacījumus, kurus atmetīs pēc tam, kad viņš to visu apgūs. Viņš to visu izzinās iekšēji sevī.

Bāls Sulams „Desmit Sefirot Mācības priekšvārds” raksta, ka ir apkārtējā gaisma, kuru es izsaucu ar savu vēlmi, ja lasu tekstus un šī gaisma mani maina.

Tāpēc es to izzinu un sāku to redzēt nevis kā apkārtējo gaismu, bet kā savu iekšējo gaismu.

No nodarbības krievu valodā, 25.09.2016.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Lūgšana un nolūks | Add Comment →