Jautājums: Kā es saprotu ir vēlme un bauda, un pati bauda dzēš vēlmi. Kabala ir metodika, kura piedāvā starp baudu un vēlmi novietot kaut kādu rezistoru (pretestību), lai viens nedzēstu otru. Kas ir šis rezistors?

Atbilde: Nolūks darboties uz atdevi, nevis savā labā. Kad es gūstu baudu no tā, ka piepildu citus. Taču citi ir bezgalīga, milzīga vēlme, kas atrodas ārpus manis. Un tad, ja es baudu izlaižu caur sevi un ar šo baudu piepildu citus, tad šī bauda plūst caur mani, mani piepilda, taču netiek dzēsta, tāpēc ka tai ir jānonāk pie citiem.

Tādējādi var teikt, ka starp mani un baudu ir otrs cilvēks. Es kā augstākais parcufs ņemu baudu un nododu viņam. Ja mēs visi atrodamies vienā tīklā un viens no otra saņemam, lai viens otram nodotu, tad mēs visi vienlaicīgi saņemam un visi atdodam un tādā veidā atrodamies bezgalīgā, mūžīgā cirkulācijā, absolūtā baudā.

Tāda ir mūžīgās baudas recepte – gūt baudu cita labā. Šī recepte ir ļoti loģiska, to iespējams saprast ar prātu. Tikai nepieciešams to realizēt.

Jautājums: Vai mūsu pasaulē tam ir kādi piemēri?

Atbilde: Šādus piemērus nav iespējams redzēt, tāpēc ka, lai tos saskatītu ir nepieciešams redzēt atdeves un saņemšanas īpašības. Taču šīs īpašības mēs spējam redzēt tikai sevī.

Tas nav slēpts. Taču lielākais vairums cilvēku attīstības procesā mūsu pasaulē vēl nav šādu stāvokli sasnieguši, proti, kad viņiem pēc tā ir patiesa nepieciešamība, tas ir, kad viņi patiešām vēlas gūt mūžīgu, pilnīgu baudu caur atdevi un ir tam gatavi. Cilvēki, kuri to vēlas apgūt ir ļoti maz. Tāpēc, ka tādēļ ir jāiemācās dot un tad parādīsies iespēja saņemt milzīgu baudu.

No nodarbības krievu valodā, 20.09.2016.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs | Add Comment →