Jautājums: Kāda ir mūsu dzīves jēga, ja izrādās, ka mēs skatāmies uz pasauli caur egoistiskām brillēm, kuras mums rāda iedomātu pasauli?

Atbilde: Dzīves jēga ir tajā, lai izlemtu, ka tā ir nenozīmīga un ka mums no tās ir jāpaceļas augšup augstākajā realitātē. Atšķirība starp šiem diviem realitāšu veidiem nosaka mūsu garīgās izzināšanas jaudu.

Jautājums: Kāpēc mūsu šodienas realitāte ir tik slikta?

Atbilde: Pirmkārt tā ir slikta, tāpēc ka ir iluzora. Iespējams atrast lielu daudzumu rakstu par to, ka mēs redzam hologrāfisku ainu un ka patiesībā Visums nav viens, bet gan vairāki.

Egoistiskā, materiālā zinātnes attīstība to noved pie materiālās pasaules izzināšanas robežas un iedzen bezizejā. Zinātne atrodas krīzē, tāpēc ka nespēj virzīties uz priekšu un veikt tālākus atklājumus. Vienīgais, ko saprotam, ka mēs esam sasnieguši robežšķirtni.

Iekams mēs neatklāsim augstāko spēku, visa pasaule paliks iluzora. Mēs atrodamies datorā un mums ir nepieciešams izmainīt savu uztveri. Tikai nedzīvā, augu un dzīvnieciskā līmenī mēs paliekam tajā pašā datorprogrammā kā šodien, jo tur neko nav iespējams mainīt.

Taču cilvēciskā līmenī, mūsu attiecībās starp cilvēkiem, mēs iegūstam jaunu programmu, kuru dēvē par atdeves programmu, saņemšanas programmas vietā. Un šajā programmā mēs sākam sajust augstāko realitāti, kas ir piepildīta ar spēku, kas tiek dēvēts par „Radītāju”.

Sanāk, ka mēs noņemam egoistiskās brilles ar kurām redzējām pasauli tikai no personīgā labuma skatupunkta – vēlmes saņemt baudu. Un Tagad mēs skatāmies uz pasauli caur vēlmi sniegt baudu citiem, dot, dāvāt, mīlēt un tāpēc redzam neizkropļotu realitāti.

„Tas kas ir labi man” ir iluzora realitāte, taču „tas kas ir labi citiem” ir īstā realitāte. Iluzorā, egoistiskā realitāte kardināli atšķiras no īstās un tāpēc mēs tik bieži strīdamies un viens otram nepiekrītam, pat vistuvākajiem cilvēkiem. Tāpēc, ka pašlaik mums katram ir sava „taisnība”.

Īstajā realitātē visiem būs viens viedoklis, viena tieksme, tāpēc ka katrs rūpēsies par citiem, nevis par sevi. Tāpēc mūsu starpā nebūs strīdu, būs tikai apvienošanās un vienam otra papildinājums.

Katrs pacelsies virs sava egoisma un centīsies piepildīt citu. Un tāpēc mūsu starpā vienmēr valdīs mīlestība un apvienošanās. Kādi var būt konflikti, ja es nepārtraukti domāju tikai par to, kā piepildīt tuvākā vēlmes?

Mēs drīz tādā stāvoklī nonāksim, mums nav izvēles. Visa evolūcija, mūsdienu globālā krīze mūs noved jaunā realitātē. Paceļoties virs egoisma, mēs sevi paceļam virs kategorijām laiks, kustība, telpa, sīkām egoistiskām vēlmēm uz tikšanos ar augstākā spēka vēlmi, kas ir atdeve un mīlestība.

Vienīgā īstā realitāte ir atdeves, mīlestības spēks. Mums beidzot ir nepieciešams noņemt visas egoistiskās brilles, kuras mums ir uzliktas un ieraudzīt īsto realitāti.

No 787. sarunas par jauno dzīvi, 01.11.2016.

Avots krievu valodā

Filed under: Realitātes uztvere | Add Comment →