Garīgajā darbā nav privilēģiju

Nedariet jūs tā, kā mēs to šodien darām: ikviens, kā tam šķiet pareizi esam, jo jūs vēl līdz šim neesat nākuši dusas vietā, nedz pie īpašuma, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos. [Tora, Devarim, Ree, 12:8 – 12:9]

Cilvēks atbilstoši savai attīstībai, četrdesmit gadu laikā, klīstot pa tuksnesi, nonākot līdz pareizam darbam ar savām vēlmēm, ko dēvē par „nonākšanu Izraēlas Zemē” un šo Zemi („arec”, no vārda „racon” – vēlme) pārvēršot par kalpošanu Radītājam atdevē un mīlestībā, sāk pilnībā saprast savas iepriekšējās kļūdas un nesapratni.

Cilvēks sāk apzināties kādā veidā viņu no augšas vadīja: Radītājs viņam speciāli izlika kļūdas un nesapratni, lai caur tām viņš redzētu visas problēmas un pareizās darbības. Nav iespējams kaut ko atklāt, ja pirms tam nekļūdīsies, jo, lai pareizi nonāktu līdz kādas parādības sapratnei, nepieciešams to iepazīt no abām pusēm: pareizās un nepareizās.

Jautājums: Sanāk, ka tas, kas tagad man šķiet pareizs ir nepareizs?

Atbilde: Mēs cilvēkam dodam labošanās metodiku, taču ko viņš iziet un kādā veidā, mēs tajā neiesaistāmies.

Nevienam nav tiesību iejaukties iekšējās problēmās, labošanā, sajūtās, cilvēka virzībā uz priekšu. Neviens, pat skolotājs un kur nu vēl students attiecībā pret citu studentu! Tu skaties no malas, tu to visu vēro, tu saproti, ka tikai šādi viņš spēj attīstīties un nekā citādi, un gaidi – 10 gadus, 20 gadus, 30 gadus.

Protams, katru mirkli cilvēkā notiek izmaiņas, taču tajā iejaukties un pašam piedāvāt: ļauj, es šo izdarīšu vai pabeigšu tavā vietā – nedrīkst.

Pastāv daudz atbalsta un palīdzības veidu no skolotāja puses, par kuriem students nenojauš, tāpēc ka tas tiek realizēts nemanāmi. Gluži otrādi, studentam šķiet, ka viņš ir pamests, skolotājs nepievērš viņam uzmanību utt.

Man bija pat pretēji: es cietu, pārdzīvoju, biju uzvilkts, neko nespēju darīt, bet Rabašs smējās man tieši sejā.

Replika: Taču jūs tomēr bijāt ļoti tuvi.

Atbilde: Tas neko nenozīmē. Garīgais darbs paliek garīgais darbs, šeit nav nekādu privilēģiju vai skolotāja darbību, lai palīdzētu studentam, citādāk students netiks galā. Viņam ir jābūt patstāvīgam visās savās vēlmēs, īpašībās un pareizi, par simts procentiem jāizmanto tās uz atdevi.

Taču tas ir atkarīgs no studenta uzticības skolotājam, grupai, mērķim. Un šādi cilvēks nonāk pie uzticības Radītājam.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 30.06.2016.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed