Toras apgūšanu bieži iztēlojas kā vienkārša grāmatas teksta apgūšanu. Taču ir jāsaprot par ko šajos aprakstos ir rakstīts. Torā ir četras valodas „pšat, remez, druš, sod” (vienkāršs vēstījums, mājiens, līdzība, noslēpums) – četri materiāla sapratnes līmeņi.

Toras tekstu nekad nedrīkst uztvert parastā veidā kā vēsturisku stāstu.

Tas ir kods, kuru nepieciešams atšifrēt. Tajā ir četri saprašanas līmeņi un visdziļākais līmenis ir kabalas zinātne. Caur kabalu mēs sasniedzam īstenību un tāpēc to dēvē par īstenu gudrību.

Šo kodu spēj atšifrēt ikviens, taču tādēļ viņam ir nepieciešams sevi izmainīt – attīstīt un paplašināt savu prātu un jūtas. Tad viņš atklās par ko īstenībā ir rakstīts Torā.

Pastāv četri Toras izklāsta veidi un katrs no tiem ir papildu attīstība, atbilstoši tam līmenim, kurā mēs piedzimstam un dzīvojam šajā pasaulē. Tora neparedz, ka tās tekstu sapratīs burtiski kā jebkurā citā grāmatā. Tā sagaida, ka cilvēks izmainīs sevi un izlasīto sapratīs tā iekšējā līmenī.

Iztēlojieties, ka bērns ar māti lasa vienu pasaku par princi, kurš satika meiteni, viņā iemīlējās un aizveda līdzi uz savu pili. Dēls no šī stāsta uztver ļoti virspusēju, primitīvu informāciju. Taču māte to saprot daudz dziļāk un redz, kas tur patiesībā notika, tāpēc ka viņai ir pazīstama cilvēka daba. Proti, katrs stāstu saprot atbilstoši savam attīstības līmenim.

Nepieciešams saprast, ka vispirms ir nepieciešams pilnveidot cilvēku, lai viņš spētu saprast Toru. Pati Tora sagatavo cilvēku, lai to spētu saprast, ja vien to apgūst pareizi. Virzoties uz mīlestību pret tuvāko – vispārējo Toras likumu, atbilstoši tam, kā šī mīlestība sevī tiek paplašināta, mēs mācāmies saprast Toru arvien dziļākā līmenī.

Mēs uztveram realitāti, kurā dzīvojam daudz plašākā, dziļākā, daudzpusīgākā formā. Un tad mēs patiešām Torā redzam četrus līmeņus.

Mīlestība pret tuvāko sākas ar tuviem cilvēkiem un paplašinās līdz savai tautai un pēc tam līdz visai pasaulei. Un ja visa cilvēce kļūst man tik tuva, kā paša bērni un es pats, tad caur šīm jūtām es spēju saprast, par ko stāsta Tora – citādāk nekādi.

Jautājums: Kurš, kuru attīsta? Tora attīsta cilvēku vai cilvēkam ir jāattīstās, lai saprastu Toru?

Atbilde: Cilvēks spēj attīstīties tikai „iekšējās Toras” izzināšanas ceļā, tas ir, ar kabalas palīdzību.

Mīlestība pret tuvāko mūsos atklāj jaunas sajūtas, ļaujot no sevis iziet uz ārieni. Pašlaik es visu vēlos sev pievilkt un izpētīt iekšēji sevī, tikai par labu sev. Taču, ja es izeju ārpus sevis un sāku mīlēt tuvāko, tad sajūtu realitāti, kas atrodas ārpus manis. Tā vairs nav atkarīga no tā, kā es pret to attiecos un cik daudz no tās gūstu – tā ir tāda, kāda tā ir pati par sevi, it kā es nepastāvētu.

Realitāte vairs neiekļūst manās jūtās un prātā. Tāpēc, ka izejot no savas egoistiskās uztveres, es gūstu vispārējās sistēmas jūtas un prātu, ko man nodrošina Tora. Tie jau ir nākamā līmeņa jūtas un prāts, ar kuriem esmu spējīgs sajust un saprast visu dabu tās autentiskā veidā.

Pateicoties tam, es sasniedzu mūžību un pilnību, kas ir raksturīgi dabai. Es vairs dabā neizraisu traucējumus kā iepriekš dēļ savas aprobežotības, stereotipiem, nepareizas sapratnes un uztveres materiālajās jūtās un prātā, kurus ieguvu dzīves laikā šajā paaudzē.

Sanāk, ka Tora mani paceļ mūžības un pilnības līmenī. Es pat pārstāju būt atkarīgs no sava ķermeņa. Ķermenis var pēkšņi saslimt un nomirt, taču es palieku tādā pašā stāvoklī, tādā pašā prātā un sajūtās, kurus ieguvu. Tāpēc, ka Tora ir mūžīga un tā arī mani padara par nemirstīgu cilvēku – mūžīgu būtību, kuru dēvē par „dvēseli”.

No 780. sarunas par jauno dzīvi, 20.10.2016.

Avots krievu valodā

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Kabalas apgūšana, Tora | Add Comment →