Piekļuve pasaules programmai, 1.daļa

Jautājums: Toru ebreji ir apguvuši daudzus gadsimtus, taču mūsdienās attieksme pret to ir kļuvusi neviennozīmīga.

Laicīgiem cilvēkiem Toras apgūšana asociējas ar ortodoksāliem ticīgajiem, kuri ģērbjas viscaur melnā un klanās pie grāmatas. Ko nozīmē norādījums „nodarboties ar Toru dienu un nakti”, ja vairumam nodarbošanās ar Toru aprobežojas ar īsu skolas programmas kursu?

Atbilde: Toras apgūšana nav tas, ko šodien ar to saprot. Tora ir visas pasaules programma. Sistēmu, kura virs kategorijām laiks, kustība, telpa vada mūsu Universu un mūs visus, dēvē par Toru. Tāpēc nodarboties ar Toru nozīmē apgūt, kā ir veidota pasaule, kā tā darbojas, kāda programma to vada, mūs virzot un attīstot, kā cilvēks var piedalīties šīs programmas darbībā.

Ja cilvēks saņem piekļuvi šai programmai, tad viņš to var apgūt un ar tās palīdzību sevi izlabot, kļūstot atbilstošs visai pasaulei un vispārējai dabas sistēmai. Dabu dēvē par Radītāju, tāpēc patiesa Toras apgūšana ir visas bezgalīgās dabas, kas sevī iekļauj visu kontinumu izzināšana.

Toras apgūšana ir vispārējās dabas programmas, likumu, tajā darbojošos spēku izzināšana. Un mēs to izzinām, nevis dēļ tukšas ziņkāres, bet, lai iekļautos šīs sistēmas darbā. Tāpēc, ka neskatoties uz to, ka mēs atrodamies šīs sistēmas iekšienē, mums ir dota zināma izvēles brīvība un iespēja sevi izlabot, kļūstot atbilstoši sistēmai.

Ja es izmainu savu dabu un pielāgojos sistēmai, tad sāku tajā iekļauties un to saprast. No parasta cilvēka, dzīvojoša uz šīs nelielās planētas, ierobežotu gadu skaitu, es pārvēršos par cilvēku, kurš paceļas augšup pa garīgajiem pakāpieniem. Man kļūst saprotama visa daba, tās programma, attīstības process, dabai raksturīgā bezgalība un mūžība.

Izņemot sajūtas dzīvnieciskā līmeņa ķermeniskajos maņu orgānos, es spēju sevī attīstīt sistēmu, kas līdzinās visai visaptverošajai dabai, kuru dēvē par „dvēseli”. Sākotnēji manī dvēseles nav, taču es to varu attīstīt, pateicoties vispārējās dabas sistēmas izzināšanai, tai programmai, kura eksistē dabā un kuru dēvē par „Toru”.

Tāpēc Toras apgūšana nav vienkārši kādas grāmatas apguve, bet gan darbs, lai mainītu sevi un paceltos daudz augstākā līmenī, nekā tas, kur mēs atrodamies šodien. Pateicoties tam, es gūstu iespēju redzēt pasauli no horizonta līdz horizontam, neierobežotā attālumā, virs kategorijām laiks, kustība, telpa. Es uzzinu, kāds bija stāvoklis pirms mūsu Universa rašanās, tā attīstības sākums un galarezultāts, kurš tam ir jāsasniedz.

Es redzu tajā sevi, to mūžīgo daļu manī, kura nepārtraukti pārveidojas un saprotu, kādā veidā tā mainās un kā tai vislabākā veidā palīdzēt attīstīties. Tieši tāpat es arī saprotu, kā iespējams ietekmēt visu realitāti, visu pasauli, visus cilvēkus un īpaši Izraēlas tautu, lai visi attīstītos labi un pareizi.

Pašlaik mēs nepārtraukti ciešam no dabas triecieniem, kura mūs grūž uz attīstību ar asiem dūrieniem, ko dēvē par ciešanu ceļu, dabisku laika tecējumu. Taču tā vietā mēs varam jau iepriekš tiekties uz attīstību, redzot savu nākamo stāvokli un virzoties uz to labā veidā. To dēvē par „laika paātrināšanas” (ahišena) ceļu.

Sanāk, ka Toras apgūšana paredz atklāt apkārtējā dabā esošus īpašus spēkus, pateicoties kuriem es un visa cilvēce spēj attīstīties ļoti labā veidā, virzoties uz sevišķi cēlu mērķi, kas atrodas virs kategorijas laiks un telpa, un ļauj visiem sasniegt nemirstību un pilnību.

Kā redzat, tam nav nekas kopīgs ar to Toras apgūšanas veidu, kurš mums ir zināms.

No 780. sarunas par jauno dzīvi, 20.10.2016.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: