Jautājums: Ja garīgajā nav laika kategorijas, kas kabalā ir vēsture?

Atbilde: Viss, kas notiek materiālajā pasaulē ir augstāko sakņu lejup nākšanas sekas mūsu pasaulē un tāpēc mūsu pasaule ir augstāko sakņu atspulgs.

Citiem vārdiem sakot, augstāko spēku sistēmā, garīgajā līmenī, parādās dažādi spēki un to pasaulīgais attēlojums noris mūsu pasaules matērijā.

Tāpēc cilvēces vēsture mums palīdz stāstīt par garīgiem notikumiem. Un kaut arī materiālajās darbībās nav nekāda garīguma, tomēr šīs darbības ataino garīgās saknes. Tādējādi mūsu pasaules zaru valoda mums ļauj runāt par visa veida garīgajiem procesiem.

Kas attiecas uz laika kategoriju, tad kabalisti atrodas stāvoklī, kad spēj ceļot pa laika asi no radīšanas sākuma līdz tās beigām un redzēt, ka nav nekā cita, kā tikai viens stāvoklis.

Šo stāvokli iespējams attēlot kā punktu. No vienas puses, tas ir nulles punkts, no otras – 100%. No šī stāvokļa pakāpeniski nonāk lejup radīšanas sākums un tā beigas. Starp tiem iet laika ass no 0 līdz galīgajai labošanai (Gmar Tikun), līdz noslēgsies 6000 gadu posms.

Pieņemsim, es, proti, mana dvēsele, mans parcufs – garīgais ķermenis (roš, toh, sof) atrodas laika ass vidū, Un ja man pār manu egoismu ir ekrāns, tad es varu ceļot, kur vien vēlos: vai nu uz priekšu vai atpakaļ.

Tas ir, ar ekrāna palīdzību es spēju pārveidot savu egoismu uz atdevi, mīlestību, saikni un pārvietoties pa laika asi turp vai atpakaļ, sajūtās radot sava veida laika mašīnu.

Laika ass sākotnējais punkts ir Ādama grēkā krišana, beigu punkts – Mašiaha atnākšana. Es varu pabūt, piemēram, 1000 gadā pēc Ādama vai arī kādā citā punktā.

Kurš gan nevēlētos paceļot laikā? Cilvēce vienmēr par to ir sapņojusi.

Taču šeit tev ir iespēja to izdarīt reāli, taču ne mūsu pasaulē, lai gan tā sekas var redzēt arī šeit. Bāls Sulams grāmatā „Šamati” raksta, ka Ābrams teica Īzakam to un to. No kurienes viņš to varēja zināt, par ko Ābrams tuksnesī vai olīvu audzē stāstīja Īzakam?

Jautājums: Tomēr esot fiziskajā ķermenī nav iespējams ceļot?

Atbilde: Ko nozīmē fiziskajā ķermenī? Tu jūti šīs sajūtas, tu tajās atrodies, tu tajās ietērpies.

Interesanti, ka tad ,kad Bāls Sulams lasīja Haima Vitāla komentāru ARI darbam „Dzīvības Koks”, kurš tika uzrakstīts pirms 600 gadiem, viņš no visas sirds iesaucās: „Es taču tev teicu citādāk, kā tu šeit esi uzrakstījis!” Proti, viņš ietērpās ARI.

Kabalisti, kuri rakstīja par savām atklāsmēm, eksistēja divās pasaulēs. Pieņemsim, tīri hipotētiski, es spēju pacelties līdz ARI līmenim un tad spēšu sajust visu to, ko viņš juta, runāja, darīja.

Jautājums: Taču vai būs iespēja ceļot laikā esot fiziskajā ķermenī?

Atbilde: Lai iztēlotos gan ķermeni, gan visu mūsu pasaules fizisko struktūru, nepieciešams ietērpties viņa egoismā.

Lieta tā, ka pasaulīgais stāvoklis patiesībā nepastāv – tas ir attiecīgā egoisma atveidojums, kas pavada garīgo. Tāpēc, ka viss, ko mēs visapkārt redzam, ir nereāla pasaule, kas tiek attēlota mūsu vēlmē.

Pārveidoties un pilnībā būt kā ARI nav dots ne man, ne kādam citam. Es varu būt viņam līdzīgs tikai, lai ietērptos viņa stāvoklī, taču nevaru būt tāds kā viņš, lai tādējādi sajustu tos notikums, kuri notika viņa dzīves laikā, tas ir, nonākt 16.gs. Izraēlas ziemeļos.

Kabalists nevar iemiesoties cilvēka bioloģiskajā ķermenī, viņa dzīvnieciskajās īpašībās, bet tikai viņa garīgajā stāvoklī. Garīgi šos stāvokļus sasniegt ir iespējams, fiziski – nē.

No nodarbības krievu valodā, 29.05.2016.

Avots krievu valodā

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Realitātes uztvere | Add Comment →