Reliģiju transformācija

Šie nu ir tie likumi un tās tiesas, kas jums ir turami un izpildāmi zemē, ko Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, ir devis jums iemantot, visām jūsu mūža dienām, kamēr vien jūs dzīvojat zemes virsū. 

Postīt izpostiet visas tās vietas, kur tautas, ko jūs sev pakļausit, ir kalpojušas saviem dieviem uz augstiem kalniem un uz pakalniem, un zem katra zaļa koka. [ Tora, Devarim, Ree, 12:01 – 12:02]

Cilvēkam ir jāiznīcina visas savas egoistiskās vēlmes, nolūkus, domas, teorijas.

Taču šeit ir viena problēma. Bāls Sulams grāmatā „Pēdējā paaudze” raksta, ka pat pēdējā paaudzē, kad visi cilvēki pulcēsies un sāks tuvoties Radītājam reliģijas var saglabāties.

Kā tās var saglabāties, ja reliģijas it kā vēsta par absolūti citām formām nekā kabala?

Cilvēkiem atklāsies, ka visi viņu iepriekšējie priekštati bija kļūdaini un viņi spēs transformēt reliģijas: attieksmi pret kādu augstāko spēku, pret savu likteni, pret to, ko viņiem ir jāizpilda šajā pasaulē, pret patiesu garīgo darbu, par kuru tiek aprakstīts kabalas zinātnē.

Vairākums cilvēku pie tā nonāks tiešā veidā, tāpēc ka cilvēcei nāksies piedzīvot tādus stāvokļus, kad tā pilnībā attieksies no visiem reliģiskajiem kultiem un praktikām. Un mēs jau pēdējās paaudzēs redzam, kā tas notiek jūdaismā un kristietībā. Taču izlamā tas īstenosies caur īpašu transformāciju, kas mūs gaida nākotnē.

Cilvēce sapratīs, ka visas reliģijas ir sava veida izkropļojums, lai pamodinātu cilvēku tiekties pie Radītāja, viņa egoistisko izpausmi nepieciešamībai pēc saiknes ar Radītāju, lai labāk iekārtotos dzīvē, nopelnītu šo pasauli, bet pēc nāves arī nākamo pasauli. Tieši tas vada visas reliģijas.

Ja viņi nedomātu par atalgojumu dzīves laikā šajā pasaulē un par atalgojumu pēc nāves nākamajā pasaulē, tad nekādas reliģijas nebūtu. Reliģija šādi ir veidota un tikai tādēļ cilvēki pie tās turas!

Tīri psiholoģiski cilvēkam tas imponē: ir iemesls dzīvot, pelni šai dzīvei, pelni nākamajai dzīvei. Tur tu atradīsies mūžīgi, tātad ir vērts tā dēļ šajā dzīvē par iet bojā, lai nopelnītu mūžīgu dzīvi – tas, ko mēs redzam radikālajā islāmā.

Taču tas viss pakāpeniski izklīdīs, tāpēc ka cilvēce baigu beigās sapratīs, ka nekā tāda nav.

Šodien dažādu reliģisko loku pārstāvji jau saprot, ka kabala dažādām viņu metodikām un teorijām nes nāvi, un tāpēc viņi ir noskaņoti pret kabalu.

Kabalas zinātne apgalvo, ka nav kam ticēt, tāpēc ka nekā tāda nav. Nav atalgojumu un sodu, kuru cilvēki sev izdomā. Nav nākamās pasaules un šīs pasaules, kā mēs to sev iztēlojamies. Tas viss ir absolūti meli!

Cilvēki māna paši sevi un citus. Ar dažādu teoriju un metodiku palīdzību ir viegli turēt pakļautībā masas, taču būtībā reliģijās nekā nav: ne jūdaismā, ne kristietībā, ne islāmā.

Vispārējā reliģija turas tikai uz ticību atalgojumam un bailēm, ka saņemsi sodu šajā pasaulē un nākamajā pasaulē. Ja šīs un nākamās pasaules, kā mūsu rīcības sekas, nav (un sekas patiešām nav, jo tas viss ir cilvēku izdomājums), tad visas reliģijas ir tikai dūmi.

Šādi vēsta kabalas zinātne.

Tāpēc nepieciešams saprast, ka šeit mēs cīnāmies ar cilvēka kūtrumu, iekļaujot gan Taro kārtis, gan visas iespējamās austrumu prakses. Viss kas pamatojas uz ticību atalgojumam un sodam, šajā vai nākamajā pasaulē ir virzīts pret kabalu, jo kabalisti to pilnībā noliedz un praktiski pierāda, ka nekā tāda nav.

Jautājums: Kāpēc tad Bāls Sulams apgalvo, ka cilvēki var palikt savās reliģijās?

Atbilde: Pakāpeniski tas viss attālināsies. Es teiktu, ka reliģija pārvērtīsies par cilvēces kultūras mantojumu. Mēs jau tagad redzam, ka daudzējādā ziņā reliģija attiecas pie kultūras, mākslas, mūzikas utt.

Mēs to mācīsimies kā vēsturi: cilvēki ticēja, zīmēja, attēloja, kaut arī jūdaismā zīmējumi ir aizliegti, tāpēc ka nav iespējams attēlot augstāko spēku, jo tas ir transcendentāls. Taču, kad tu saproti, ka šis spēks ir tieši tāds, ka to nekādi nav iespējams attēlot, tad uz visiem šiem priekštatiem skaties kā uz cilvēces paliekām un ne vairāk.

Mani nebiedē nekādas ikonas un bildes – visa cilvēce attīstījās uz reliģioziem darbiem. Un ja jūdaismā un islāmā atveidojumi ir aizliegti, tad viņi izpaudās citā veidā.

Taču kopumā mums ir jāsaprot, ka tad kad pārstāj tos saistīt ar savu likteni, tad no tiem paliek tikai kultūra.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 22.06.2016.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Nākamā ziņa: