Jautājums: Kā kabalā tiek mērīts laiks un telpa?

Atbilde: Kabalā laiks netiek mērīts pēc astronomiskā pulksteņa, bet gan tikai ar garīgo stāvokļu daudzumu: pacēlumiem un kritumiem.

Es vienu un to pašu attālumu spēju noiet desmit gados un varu arī desmit minūtēs. Citiem vārdiem sakot, laiks ir manas iekļaušanās grupā intensitātes funkcija. Tāpēc ka caur grupu es saņemu pastiprinātu Augstāko gaismu un tādā veidā mana intensitāte palielinās.

Garīgā telpa netiek mērīta parsekos, kilometros, jūdzēs vai collās, bet gan egoistiskajā atšķirībā starp līmeņiem.

Pieņemsim, sākotnēji es atrodos vienā līmenī (kritumā), pēc tam citā (pacēlumā). Starpība starp tiem mums veido telpu. Tas ir, par telpu tiek dēvēta ķermeņa garīgā potenciāla atšķirība, kas atrodas te vienā, te otrā stāvoklī.

Jautājums: Kāda saikne laika kategorijai ar egoismu?

Atbilde: Tas ir atkarīgs no intensitātes. Es laiku varu paātrināt vai palēnināt. Tas neplūst pats par sevi. Ja es neko neiesāku, man laiks uz priekšu neiet. Tāpēc garīgais laiks līdzinās nullei līdz cilvēks sevī šo laiku nesāk izstrādāt. Laika kategorija ir tāds pats parametrs kā citi, kas ir atkarīgi tikai no manis.

Pieņemsim, pastāv grupa un es tajā (zīmējumā punkts).

Grupas centrā atrodas Augstākais spēks, gaisma. Atbilstoši manam spēkam, ar kādu es tiecos uz grupas centru tiek noteikt laiks. Proti, laiks ir manas tiekšanās funkcijas spēks.

No nodarbības krievu valodā, 15.05.2016.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Realitātes uztvere | Add Comment →