Jautājums: Kas ir laime raugoties no kabalas skatupunkta?

Atbilde: Laime pēc kabalas viedokļa nozīmē padarīt laimīgu Radītāju.

Padarīt laimīgu Radītāju, nozīmē sajust, ka tu sniedz Viņam baudu, dari Viņu laimīgu, jo raugoties uz tevi, Viņš priecājas. Tu jūti kā Viņš par tevi priecājas – tas ir brīnišķīgs stāvoklis! Es pat nezinu, kā to iespējams aprakstīt.

Iespējams, to var salīdzināt ar jūtām, kad vecāki priecājas par saviem bērniem. Es to izjutu, visu izlaidu caur sevi, caur bērniem, mazbērniem un varu teikt, ka tas ir liels prieks, kad vecāki par tevi priecājas.

Taču ar Radītāju tas ir pavisam cits līmenis!

Kabalā ir divējāda, divpusēja saikne: Radītājs priecājas par to, ka mēs priecājamies, darot laimīgu Viņu un tāpēc mēs esam laimīgi.

Mēs savienojamies ar Viņu un tāpēc sanāk dubultas sajūtas, kuras saliedējas vienā veselumā. Sanāk, ka gan es, gan Viņš sajūtam vienu un to pašu. Proti, Viņa laimes sajūta un manējā ir nesaraujama.

Jautājums: Kas jādara, lai Radītājs būtu laimīgs?

Atbilde: Radītājs – tie esam visi mēs kopā pilnā apjomā, savienojumā, saplūsmē, vienotībā vienam ar otru, iekšējā, jutekliskā, apzinātā. Mēs esam saistīti ar visām sirdīm un domām, tas arī ir Radītājs. Kad visi savienojas kopā vienā veselumā, mēs to uztveram kā Radītāju. Tāpēc Radītājs tiek sasniegts tieši šādā veidā – caur mūsu savstarpējo savienošanos.

Jautājums: Kā būt laimīgam, nesaprotot, kas ir Radītājs? Kā tiekties pie Viņa?

Atbilde: Radītājs ir jāatklāj! Nesapratne, nezināšana mums ir doti tieši tādēļ, lai mēs atklātu Radītāju. Taču, ja tas būtu zināms, tad cilvēks jau būtu garīgi dzīvnieciskā stāvoklī, tāpat kā mēs atrodoties šajā pasaulē esam dzīvnieciskā stāvoklī. Tas ir, nepieciešams pašam nonākt līdz jaunam stāvoklim, to pašam sevī radīt – ar mums doto instrumentu palīdzību! Taču cilvēks pats sevi veido, rada.

Tāpēc sanāk, ka cilvēks it kā ņem matēriju un sāk ar to strādāt. Un pakāpeniski, no nedzīvās matērijas viņā sāk veidoties dzīvā matērija: augu, dzīvnieciskā, pēc tam cilvēciskā, rodas dažādas tās variācijas, metamorfozes.

Sanāk, ka cilvēks pats sevī rada visu šo uzkrājumu, savienojumu, bezgalīgu kombināciju daudzumu! Tas viss ir sefirot, sefirot, sefirot. Rezultātā sanāk DNK, visas šīs olbaltumvielas, spirāles, tas, ko mēs redzam bioloģijā.

Tikai tas viss daudz augstākā līmenī: mērķu līmenī, kad cilvēks, nevis vienkārši rada un veido pēc kaut kādiem dabas likumiem, bet pats šos likumus atklāj un pats īsteno! Proti, būtībā tas ir milzīgs, radošs darbs. Tāpēc cilvēks šajā darbā iekļaujas un to dēvē par Radītāja darbu.

Nav lielākas baudas, kad cilvēks to visu sevī rada! Un tas viss ir sagaidāms katram no mums!

Jautājums: Kāda atšķirība laimē – saņemt no Radītāja vai Viņam dot?

Atbilde: Tam nav nekādas nozīmes. Pat saņemt no Radītāja nozīmē vairāk, nekā Viņam dot, ja vien tas ir par labu saliedētībai un vienotībai, lai līdzinātos Viņam.

No nodarbības krievu valodā, 19.06.2016.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Radītājs | Add Comment →