Kad jūs dzirdējāt no tumsas Viņa balsi, bet kalns dega vienās ugunīs, tad jūs nācāt pie manis – visi jūsu cilšu galvenie un jūsu vecaji – un sacījāt: redzi, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir licis mums redzēt Savu godību un Savu varenību, un mēs esam no uguns Viņa balsi dzirdējuši.

Šodien mēs esam redzējuši, ka Dievs ar cilvēkiem ir runājis un ka tie tomēr paliek dzīvi. Bet kāpēc mums tieši tagad būtu jāmirst? Šī lielā uguns mūs aprīs; ja mēs Tā Kunga, sava Dieva, balsi vēl turpmāk dzirdētu, tad mums ir jāmirst. 

Jo kur ir kāds no cilvēka miesām dzimis, kas dzīvā Dieva balsi ir dzirdējis no uguns tā runājam kā mēs un būtu palicis dzīvs? Bet tu ej tuvāk un uzklausi visu, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, tev sacīs, un tad stāsti mums visu, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, tev sacījis, tad mēs klausīsim un to darīsim. [Tora, Likumu grāmata, Vaethanan, 5:23 – 5:27]

Cilvēkā notiek pareiza apzināšanās, lai gan garīgās īpašības ir dižas, taču tagad viņam pret tām sāk parādīties noteikta attieksme.

No vienas puses ir Radītāja kontakts ar cilvēku, precīzāk, ar viņā iemiesoto īpašību, ko dēvē par „punktu sirdī”, kura spēj būt saistīta ar Augstāko spēku. No otras puses, līdz šim kontaktam nepieciešams nonākt pakāpeniski, secīgi, soli pa solim, lai neapdedzinātos.

Tāpēc cilvēks vai cilvēku grupa sāk saprast, ka virzība uz mērķi ir ilga un būtībā aizņem visu dzīvi.

Kādēļ mēs dzīvojam?! Cilvēks beidz institūtu un dodas strādāt. Institūts viņam ir kā tramplīns. Turpretī garīgajā – nē. Šeit tu atrodies tajā pašā punktā, kurā esi piedzimis un dzīvo, tikai šo punktu tu sāc saprast un apzināties citādāk.

Tava virzība uz priekšu notiek tad, kad tu pacelies virs sava stāvokļa un atklāj, ka atrodies Augstākajā pasaulē un nevis uz Zemes.

Mainot savu attieksmi pret to, kas ar tevi notiek, tu atklāj Radītāju, atdeves un mīlestības īpašību un tev vairs nekur nevajag doties! Augšupejas kāpnes atrodas tevī kā pakāpeniska, arvien dziļāka izpratne par to, ka arī pašlaik tu atrodies paradīzes stāvoklī.

Proti, viss, kas ar cilvēku notiek, ir viņa iekšējās izzināšanas pakāpieni viņa iekšienē, kad viņš atklāj, ka tumsa, kurā viņš atrodas, izklīst un iestājas iekšēja apgaismība.

Viņš sāk saprast, ka viņš patiešām bija un atrodas Augstākajā pasaulē, Bezgalības pasaulē, tikai tagad viņš to sāk apzināties un uztvert, jo mainās viņa attieksme pret realitāti, viņa īpašības atgriežas tajā stāvoklī, kurā viņš jau bija.

Un mūsu pasaule?! Cilvēks kā iepriekš redz karus, cilvēkus, kuri viens otru nogalina, tāpēc ka viņam ar viņiem ir kopēja eksistences sajūta.

Un vienlaicīgi ar to viņam ir arī personīgās eksistences sajūta, kad viņš skatās uz citiem un saprot, ka viņi ir neredzīgi un nejūt, ka patiesībā atrodas ideālā stāvoklī, bet redz tikai savu egoistisko nešķīstību un ne vairāk. Taču, ja viņi izmainīs egoismu, tad momentāni caur jauno altruisma un mīlestības īpašību sajutīs, ka atrodas paradīzē.

Tāpēc cilvēkam nekur nevajag pārvietoties, nepieciešams tikai iekšēji izlabot sevi no naida uz mīlestību. Tāda ir garīgā virzība uz priekšu. Un šajā virzībā pa 125 garīgo kāpņu pakāpieniem pa garīgajām pasaulēm ir iekļauta visa Tora.

Kabalas zinātne vēsta tikai par šīm transformācijām, kuras cilvēks sevī sajūt realizējot kabalas piedāvāto labošanās metodiku. Viss ir cilvēkā.

Neticas, ka mums visapkārt ir paradīze, mūžība, pilnība, Augstākā pasaule, Bezgalības pasaule!

Bāls Sulams to ļoti labi apraksta rakstā „Radītāja apslēptība un atklāsme”, kurā stāsta par to, ka viss, kas tev šajā pasaulē šobrīd liekas slikts un briesmīgs, mainoties tavām iekšējām īpašībām, kļūs pretējs: pretstatā 30 mūsu pasaules briesmīgām vīzijām un sajūtām tu redzēsi 30 izlabotus stāvokļus! Visi laimīgi, veseli, apmierināti.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 30.03.2016.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Realitātes uztvere, Tora | Add Comment →