Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko. [Tora, Likumu grāmata, Vaethanan, 5:20]

Cilvēkam nepārtraukti ir jāstrādā pie sevis, pārbaudot vai viņa domas, vēlmes, nolūki ir virzīti pareizi uz atdevi, vai viņš nemāna pats sevi.

Tas ir ļoti sarežģīts darbs, kurš ikreiz atkārtojas nākamajā, daudzkārt augstākā, dziļākā metodiskās izzināšanas līmenī. Un ikreiz, kad tu dodies uz nākamo līmeni, viss, ko tu esi darījis iepriekš, pat vislabākie nolūki, tev šķiet egoistiski. Tas, kas zemākajā līmenī bija kā pluss, nākamajā līmenī kļūst par mīnusu. Tādējādi tu virzies augšup.

Tāpēc līdz pilnīgai labošanai tevi nepārtraukti pavadīs šaubas. Un ikreiz tu pārliecināsies, ka šīs šaubas bija pareizas. Izrādās, tu patiešām zagi, tikai to sevī nesajuti.

Tu raudāji, cieti, tev šķita, ka tu no visas sirds vēli visiem labu. Pasaulē ir ļoti daudz cilvēku, kuri to apgalvo ar pilnīgu pārliecību. Taču, kad viņi atnāk pie mums, tad burtiski pēc dažām nodarbībām sajūt, ka tas viss ir tukšums, meli, apmāns un sāk virzīties uz priekšu patiesajās dimensijās.

Jautājums: Kas ir „mans tuvākais”?

Atbilde: Tas viss esmu es, mani iekšējie stāvokļi.

Tas pats ir arī „nepatiesa liecība”. Es – attiecībā pret sevi un par sevi, un par Radītāju. Tāpēc, ka Radītājs arī ir tas, ko es sajūtu, veidoju sevī.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 16.03.2016.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Tora | Add Comment →