Kongress Maskavā, 3. nodarbība

Radītājs atrodas visur: pasaulē, cilvēcē, desmitniekā. Mēs atbilstoši savām īpašībām Viņu tur tikai atklājam. Pieņemsim, ka pie viena galda ir sapulcējušies desmit cilvēki. Radītājs atrodas starp viņiem un ir gatavs atklāties tiklīdz izveidosies pareizs savstarpējo attiecību tīkls.

Tāpēc mums nekas cits neatliek, kā ņemt papīra lapu un uz tās uzrakstīt, kas mums katram trūkst virzot to uz galda centru, lai šajā centrā izveidotos pareiza, īsta vēlme – tas, kas no radījuma tiek prasīts.

Sacīts, ja no manis kaut kas tiek prasīts, tad man saviem biedriem ir jārāda pareizs nolūks, bet ja nespēju – tā nav nelaime, galvenais, mana gatavība to īstenot: „Jūs man palīdziet un es pacentīšos”. Tas ir pietiekami, jo tiek sacīts, ka „neviens nespēj pats atbrīvot sevi no cietuma”. Tikai citi spēj man palīdzēt atbrīvoties no egoisma.

Nav nekas bīstams, ja kopā pulcējas desmit egoisti, kuri vēlas saņemt tikai savā labā. Taču viņi ir gatavi sēdēt un strādāt ar savu egoismu, lai novestu sevi pie pareizas mijiedarbības, lai starp viņiem izveidotos vienlīdzīgs savstarpējs nolūks, savstarpēji pienākumi, savstarpējas atkarības sajūta.

Pakāpeniski viņi sāks sajust, cik ļoti viņi viens otram ir tuvi un Radītājs nav veltīgi viņus sapulcējis kopā. Tieši šādā sabiedrībā, viņu desmitniekā Radītājs redz kaut kādu savu veidolu. Tāpēc man pret katru no biedriem ir jāattiecas atbilstoši tam, ka viņu ir izvēlējies Radītājs, novietojis man blakus, un viņš nemaz nav biedrs, bet manas dvēseles daļa.

Sacīts: „pasaulē nav vietas, kas būtu no Viņa brīva”. Vieta – tā ir vēlme. Tiklīdz mūsu vēlmes sasniegs vismazāko atdeves un mīlestības stāvokli, mēs nekavējoties sevī atklāsim Radītāju.

No 3. nodarbības Maskavas kongresā, 02.05.2016.

Avots krievu valodā

Filed under: Desmitnieki, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises | Add Comment →