Raudu vārti

Kongress Maskavā, 3. nodarbība

Raudu vārti ir īpaši vārti, kuri ved pie Radītāja. Pie Radītāja ved daudzi vārti, taču atveras tikai raudu vārti.

Zoar Grāmata to skaidro ļoti vienkārši: pie Radītāja ir tikai viena ieeja un nevajag riņķot apkārt un meklēt citu.

Cilvēks ar augstāko spēku spēj sākt kontaktēties tikai tad, kad viņš patiešām raud bezspēkā, nespēdams vairs šādi tālāk dzīvot, dēļ tā, ka viņš patiešām ir iztērējis absolūti visus spēkus, ko vien varēja. Lūk, tad viņš izplūst asarās un Radītājs viņam atklājas.

Reiz es pamēģināju Rabaša klātbūtnē raudāt no visas sirds. To redzot, viņš smējās. Es tad biju gatavs saraut viņu gabalos. Taču neko nepadarīsi. Tas notika nosacīti agrīnā apmācības etapā.

Visi vārti patiešām ir slēgti, izņemot raudu vārtus. Cilvēks, kurš atklāj visu savu egoismu, visu savu vēlmi, kurš atdod un saista visu ar Radītāju, sasniedz savu galējo stāvokli: „Viss! Vairāk es neko nespēju izdarīt!”

Taču, ja viņš nesaņem atbildi, tātad tās ir tukšas asaras, kā bērnam, kurš raud jebkāda iemesla dēļ. Tad viņam ir jāturpina strādāt un kaut kad viņam viss atklāsies.

Pareiza vēlme neizpaužas tādā veidā, ka cilvēks obligāti lej rūgtas asaras. Vienkārši no vienas puses viņš atrodas bezspēka stāvoklī, taču no otras puses viņam ir milzīga vēlme dot Radītājam to, ko Viņš ir sagatavojis, taču Radītājs nevēlas pieņemt.

Šādā stāvoklī cilvēks negaidīti sāk atklāt, ka viņā ir kāda materiāla, egoistiska vēlme, kura izrādās ir dziļi paslēpta viņa „tīrajās” garīgajās tieksmēs. Un cilvēks sāk šo vēlmi no sevis vilkt ārā, sāk no tās attīrīties.

Tad no jauna vēršas pie Radītāja ar lūgumu un atkal redz sevī iestrēgušu egoistisku vēlmi, lai gan iepriekš viņam šķita, ka viņš ir tīrs, gaišs.

Un šeit galvenais nekādā gadījumā nenogurt, saprotot, ka tava attieksme pret Radītāju ir tāda pati kā Viņa attieksme pret tevi. Notiek absolūta refleksija. Radītājs ir augstākā gaisma, kura atrodas absolūtā miera stāvoklī, mainās tikai radījums.

Tādēļ, ja tev šķiet, ka Radītājā eksistē kādas izmaiņas, tad šīs izmaiņas ir tevī un tu sevi redzi gluži kā greizajā spogulī. Tāpēc, ka pirms tu izlabo sevi tu arī Radītāju redzi atbilstoši sev kā apgrieztā atspulgā – negatīvā attiecībā pret pozitīvu.

Ir sacīts: „Radītājs ir tev tik tuvu, cik tuvu tu esi Radītājam”. Bāls Šem Tovs to skaidro ar vārdiem: „Radītājs – tava ēna”. Tas ir, ja tu spēj redzēt savu ēnu, savu atspulgu uz baltās gaismas fona, tad tas arī ir Radītājs.

No 3. nodarbības Maskavas kongresā, 02.05.2016.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: