Galvenais, paātrināt garīgo ceļu

Kongress Maskavā, 1. nodarbība

Jautājums: Ja mums ir „labi un patīkami sēdēt ar biedriem kopā”, ko darīt, lai šajā stāvoklī neiestrēgtu un negaidītu sitienus?

Atbilde: Garīgajā virzībā uz priekšu nav apstāšanās. Taču, ja mēs nepareizi strādājam, tad nepārtraukti apstādinām paši sevi. Problēma ir tā, ka nepieciešams demonstrēt viens otram mērķa svarīgumu, izmantot jūtas: skaudību, greizsirdību, godkāri.

Greizsirdība un skaudība ir milzīgas vēlmes, kuras mūs dedzina. Šo vēlmju dēļ mēs esam gatavi doties nāvē. Šīs vēlmes nepieciešams attīstīt! Ja es redzu, ka biedrs atrodas sliktā stāvoklī: viņam ir slikts garastāvoklis, nav īpašas tieksmes mācīties, viņš izskatās noguris – tas nav nogurums, bet gan mērķa svarīguma trūkums.

Šeit mums ir jāiemācās vienam ar otru spēlēt, parādot, cik mums ir svarīgs mērķis, cik ļoti mēs esam iedvesmoti, cik labi garīgajā darbā visi virzās uz priekšu. Un tad šis darbs patiešām būs brīnišķīgs un kvalitatīvs.

Viss ir atkarīgs no tā, kā mēs viens ar otru spēlējam un tādā veidā viens otru iekvēlinām. Tāds ir garīgā ceļa paātrināšanas noslēpums.

Pretējā gadījumā var sēdēt gadiem, kā sacīts: „Muļķis sēž un sevi grauž”! Un nekustēties ne no vietas! Ja gaidīsiet žēlsirdību no augšienes, tad nesagaidīsiet, tāpēc, ka mēs atrodamies absolūti fiziskā dabas sistēmā. Neiespējami uzstādīt Radītājam, augstākajai gaismai ultimātu.

Jūs ar saviem saucieniem vēršaties pie nedzīvas, stingras, absolūtas sistēmas, kuru nekādi nespējat atmodināt. Tas ir iespējams tikai tad, kad mēs tai vēlamies pieslēgties atbilstoši īpašību līdzībai. Radiet savstarpēju harmoniju un tad viss būs kārtībā.

Tāpēc nekādā gadījumā nedomājiet, ka pasivitāte mūs kaut kur novedīs. Nenovedīs! Nekad! Tas ir tāpat kā sēdēt blakus kādam mehānismam, kuru neieslēdzot, tas nestrādās.

Taču, lai sāktu strādāt ir nepieciešamas mūsu vēlmes. Un, lai šīs vēlmes atmodinātu ir nepieciešama apkārtējā sabiedrība, grupa. Lūk, tad pie tā arī strādājat un neceriet ne uz kādiem brīnumiem. Dabā nav brīnumu! Viss ir absolūti skaidri determinēts: cēlonis – sekas, cēlonis – sekas. Tieši to mēs kabalā studējam.

No 1. nodarbības Maskavas kongresā, 02.05.2016.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: