Gala jūras (Sarkanās jūras) (Jam Suf) šķērsošana, 1. daļa

Jautājums: Stāstā par Izraēlas dēlu iziešanu no Ēģiptes viens no nozīmīgākajiem un lielākajiem notikumiem ir Gala jūras šķērsošana. Tas notiek pēc tam, kad Izraēlas dēli saņēmuši atļauju no Faraona, steigā pamet Ēģipti un nedēļu atrodoties ceļā sasniedz Gala jūru.

Savukārt Faraons pēc vairākām dienām nožēlo, ka atlaidis ebrejus un dzen pakaļ tiem visu savu karapulku ar kaujas ratiem un zirgiem. Ebreju stāvoklis var šķists bezcerīgs, viņi atrodas pie jūras ielenkti no trijām pusēm.

Šajā brīdī Radītājs sacīja Mozum, lai viņš paceļ savu zizli – un jūra pašķirās, sadaloties divās daļās. Tiklīdz Izraēlas dēli pa vidu pārgāja uz otru jūras krastu, tā atgriezās savā ierastajā stāvoklī, bet ēģiptieši, kuri tiem dzinās pakaļ noslīka.

Ko šis stāsts par Gala jūras šķērsošanu simbolizē?

Atbilde: Es Toru uztveru kā dotu cilvēkam, tādēļ lai viņš noteiktu savas īpašības, tieksmes, vēlmes, nolūkus, domas, lai uzzinātu, ka cilvēks ir neliela pasaule un ka tajā ir viss – Ēģipte un Izraēlas tauta, Sinaja kalns, Sinaja tuksnesis un Gala jūra. Viss eksistē pasaulē, kura atrodas cilvēkā.

Turklāt, pareizi studējot kabalas zinātni, mēs atklājam, ka ārpus cilvēka nav pasaules. Man šķiet, ka es atrodos istabā, ko dēvē par „studiju” un izņemot mani šeit vēl ir cilvēki un dažādi priekšmeti, taču tas viss atrodas manī – iekšēji manī. Manas īpašības šo ainu attēlo uz mana iekšējā ekrāna. Taču šī aina ir sajūtas.

Mazliet pafantazēsim. Pieņemsim, mēs dzīvojam vēl 100 – 200 gadus. Kurš pirms simts gadiem domāja par televizoru? Neviens! Pēkšņi parādījās pirmais neliela izmēra, melnbaltais televizors, pēc tam lielāks, pēc tam krāsainais ar vairākiem kanāliem.

Iedomāsimies, ka pēc simts gadiem mēs uztaisīsim tādu televizoru, ka tas radīs kādas filmas reālu ilūziju, it kā tu atrodies tur filmā, starp cilvēkiem un pat sajūti smaržas. Tu lūkojies uz šo spēli, un tā tevi pat iesaista, un visi šie tēli, kuri, pieņemsim, tiek radīti gaisā ar lāzera stariem, atrodas mijiedarbībā ar tevi.

Tu projicē viņos savas domas un vēlmes, bet viņi tevī un tas viss ir īpaša programma, kurā tu piedalies un spēlē kopā ar izdomātiem tēliem. Un negaidīti tu atklāj, ka tu esi tāds pats kā viņi, jo ar ko tu no viņiem atšķiries? Un arī viņi acīm redzot, tieši tāpat skatās viens uz otru un uz tevi. Viņi arī ir cilvēki.

Gala rezultātā, mēs esam programma, kura šādā formā materializējas un ne vairāk. Kur tad ir atšķirība starp iekšējo un ārējo? Tādas nav. Viss ir kaut kāds hologrāfisks, trīsdimensiju attēls, kurš var sastāvēt arī no neskaitāmām dimensijām un šādi mēs dzīvojam.

Būtībā Tora mums to skaidro. Pašlaik mums grūti to iedomāties, taču kad mēs patiešām tuvojamies garīgajai uztverei, tieši tas mums pakāpeniski atklājas. Mūsos attīstās spēja saprast un sajust īstenību, tajā dzīvot, būt ar to savstarpējā mijiedarbībā.

Kabalas zinātne spēj to sniegt un tāpēc tā tiek dēvēta par saņemšanas zinātni (ivritā „kabala” nozīmē „saņemšana”), uztveres zinātni.

Tāpēc Tora par visām situācijām stāsta tieši šādā formā. Proti, runa ir par cilvēku, kurš saprot, ka atrodas šādā uzvedumā, šādā spēlē, kur augstākā doma, augstākā programma rada visus šos tēlus un ka viņš kopā ar šiem tēliem atrodas šajā dzīvē.

Tad rodas jautājums: kā cilvēks attiecās pret šo dižo Prātu un milzīgo vēlmi, kas vada šo teātri? Vai nu cilvēks tajā atrodas, saprotot, ka tas tā ir un tad meklē kā viņš vispareizāk var nospēlēt savu lomu. Vai arī viņš dzīvo kā pašam patīk, katru mirkli sekojot savām sajūtām un izvēloties, kā viņam labāk.

Cilvēks, kurš dzīvo ierāvies sevī ir burtiski atslēgts no citiem, viņu šie tēli, procesi, kurus visi iziet, šis vispārējais Nodoms, tā dēvētais Radīšanas Mērķis neuztrauc, viņš katru mirkli dzīvo tikai par labu sev, atbilstoši savai niecīgajai iekšējai sajūtai. Viņam tiek sniegta iespēja realizēt savu iekšējo, personīgo programmu.

Tomēr viņam tiek sniegta arī iespēja saprast, ka ir vispārējā programma un viņš var spēlēt kopā ar visiem, saskaņā ar šo vispārējo programmu. Un tad viņš iet kopā ar visaptverošo augstāko domu un vēlmi, ko dēvē par Radīšanas Nodomu.

Starp vienu un otru cilvēks var atrasties visāda veida līmeņu saiknēs ar Radīšanas Nodomu vai saiknē ar savu „dzīvniecisko ķermeni”, – lai tikai viņam būtu labi.

No 720. sarunas par jauno dzīvi, 21.04.2016.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed