No Bāla Sulama raksta „Kabalas zinātnes būtība”: Zemākajā pasaulē nav nevienas realitātes daļas, kura neatspoguļotos augstākajā pasaulē, kas līdzinās tai kā divas ūdens lāses. Un to dēvē par „sakni un zaru”.

Lūk, ko bija domājuši viedie rakstot, ka „Nav tādas zālītes lejā, pār kuru nevaldītu uzraugs augšienē, to sitot un pavēlot tai: „Audz!””

Proti, sakne ko dēvē par „likteni” piespiež to augt, kvantitatīvi un kvalitatīvi, iegūstot kvalitāti, kas raksturīga zīmoga nospiedumam. Un tas ir saknes un zara likums, kas darbojas katrā pasaulē, visās realitātes izpausmēs attiecībā pret tai augstāko pasauli un attieksmē pret realitāti.

Mūsu pasaule ir augstākās pasaules projekcija. Visas detaļas, kuras ir zemākajā pasaulē ir arī augstākajā pasaulē un otrādi. Augstākās pasaules detaļas dēvē par saknēm, taču zemākās pasaules detaļas dēvē par zariem. Saknes augšienē ir daudz augstākas un primārākas attiecībā uz zemāko pasauli, tāpēc ka tās šo pasauli ir izveidojušas. Cik augšienē ir sakņu tik zaru būs lejā.

Visas pasaules nesaraujami ir saistītas viena ar otru un viss, kas atrodas augšienē nonāk lejup, jebkura tās daļa: nedzīvā, augu, dzīvnieciskā, cilvēciskā. Un tāpēc, ka austākajā pasaulē nav valodas, kabalisti izmantoja šīs zemākās pasaules valodu un ar tās vārdiem apzīmēja tos spēkus, kuri tiem atbilst augstākajā pasaulē.

Augstākajā pasaulē nav nekā cita, izņemot atdevi un mīlestību, tikai dažādos veidos. Ar šo parādību spēku vārdiem mūsu pasaulē mēs dēvējam garīgās saknes, un no tā radās kabalas zinātne, kabalas valoda.

Kabalisti izmanto mūsu pasaules vārdus un attiecina tos uz saknēm. Tāpēc viņi spēj aprakstīt jebkuru augstākās pasaules sakni, jo izņemot saknes, kuras projicējās mūsu pasaulē, augstākajā pasaulē nekā cita nav. Tādējādi rodas kabalas valoda.

Kabalisti, kuri ir sasnieguši augstākās pasaules izzināšanu un kuri saprot tās saikni ar zemāko pasauli, pēc mūsu pasaules nosaukumiem acumirklī saprot par ko ir runa augstākajā pasaulē. Pēc šāda principa kabalisti sarakstīja savas grāmatas. Taču cilvēki, kuri nesaprot šo kodu un kuri nezina, ka ar mūsu pasaules vārdiem tiek runāts par augstāko pasauli, domā, ka runa iet par mūsu pasauli.

Viņi redz pazīstamus vārdus, taču nezina, ka tie attiecas uz garīgās pasaules augstākajām parādībām. Un tāpēc cilvēkiem, kuri nav saistīti ar kabalu rodas liels apjukums. Viņiem šķiet, ka viņi kabalā orientējas, jo visi māk lasīt. Taču reizē ar to viņiem nav sapratnes uz kādām parādībām, spēkiem, īpašībām izlasītie vārdi attiecas un tāpēc viņiem rodas liels apjukums.

Šī iemesla dēļ kabalas valoda ir pieejama tikai kabalistiem, tas ir, cilvēkiem, kuri ir atklājuši garīgo pasauli un vienlaicīgi atrodas arī mūsu pasaulē. Tikai viņi saprot kabalas grāmatas.

No nodarbības, fragmenti no Bāla Sulama darbiem, 14.03.2016.

Avots krievu valodā

Filed under: Kabalas valoda | Add Comment →