Jautājums: Daudzi cilvēki zina, ja viņi vēlās sevi, savu dzīvi realizēt, tad pirms katras darbības ir ļoti svarīgi uz minūti apstāties un padomāt: „Ko es patiesībā ar savām darbībām vēlos sasniegt?” un tikai tad ķerties pie to izpildes.

Vai patiešām noskaņošanās uz to, ko es vēlos sasniegt, vai nolūkam pirms darbības piemīt spēks iedarboties uz realitāti un spēja palīdzēt man sasniegt vēlamo?

Atbilde: Par nolūku dēvē to, ko es rezultātā vēlos sasniegt. Un tad visas manas darbības ir vērstas uz to stāvokli, kuru vēlos sasniegt.

Es nerunāju par pasaulīgajiem nolūkiem. Kabalists strādā ar augstāko spēku, kurš valda pār visu realitāti un nepārtraukti atrodas saiknē ar Viņu. Kabalists visu realitāti redz kā izrietošu no šī spēka, kas viņā ataino visu realitāti, gan iekšējo: kā viņš sajūt sevi, gan ārējo, kuru viņš uztver ar saviem pieciem maņu orgāniem.

Tāpēc es pievēršu uzmanību tikai šim spēkam, jo tas ir vienīgais spēks, kurš veido šo realitāti. Un mans nolūks ir virzīts tikai uz šo spēku: kā es nepārtraukti sevi saistu tikai ar šo spēku un kā tam tuvojos, kā jebkurās savas dzīves situācijās, kas saistītas ar labiem vai sliktiem cilvēkiem, vai ar maniem iekšējiem stāvokļiem, vai ar dzīvniekiem, augiem, nedzīviem objektiem, – visu ko es jūtu, es saistu ar šo pašu augstāko spēku, kurš man radīja šo realitāti.

Es atrodos gluži kā kādā filmā, kuru šis spēks man rada. Daļu no šīs filmas es sajūtu kā norisošu man apkārt, bet daļu iekšēji sevī – manu reakciju veidā uz pašu filmu. Un to visu dara augstākais spēks, gan iekšēji manī, gan ārēji.

Atbilstoši tam, cik lielā mērā man katru savas dzīves minūti ir jāapzinās un jābūt saliedētam ar augstāko spēku, kurš atrodas visapkārt un manī veido manu realitāti, tas tad arī ir mans nolūks.

Tad es sāku izzināt, ko ar mani augstākais spēks dara, virzot mani caurs visiem iespējamiem stāvokļiem – iekšējiem un ārējiem, tas ir, manas rekcijas uz tiem.

Pamatojoties uz abiem šiem stāvokļiem kopā, gan iekšējiem, gan ārējiem, man ir jānolemj, ka nav neviena, izņemot šo spēku un ka šis spēks ir labs un labu darošs, tāpēc ka tas dara visu – pat visbiedējošāko un nepatīkamāko, tikai tādēļ, lai es vērstos pie šī spēka, kurš ir radījis katru stāvokli, jo šis spēks ir pirmais un pēdējais. Proti, viss, kas notika pagātnē, kas notiek tagad, un notiks nākotnē – to visu dara augstākais spēks.

Es sasniedzu tādu stāvokli, ka dzīvoju šajā nolūkā un mans mērķis ir nepārtraukti tajā atrasties, neskatoties uz to, ka man ir jāveic dažādas darbības, kuras šis spēks manī rada – gan garīgajā pasaulē, gan materiālajā.

Būtībā, tāda ir mana dzīve. Es vinnēju to, ka šajā spēkā atpazīstu, to, ko tas no manis vēlas, kā tas mani veido, kā veido augstāko pasauli, kā es to izzinu utt. Es virzos divos līmeņos: pret šo pasauli man ir jāattiecas kā pret tādu, kas nāk no augšienes, bet pret augstāko pasauli – kā pret pasauli, uz kuru es paceļos no lejas.

Šādi es dzīvoju nepārtraukti. Tad mana attieksme pret manu realitāti tiek dēvēta par nolūku. Kabalistu grāmatās ir aprakstīti dažādi nolūki: kā man jāattiecas pret katru soli savā dzīves ceļā.

Ar nolūka palīdzību es veidoju savu realitāti. Ja es visu saistu ar Augstāko spēku, kurš man visu šo dzīvi rada, gan materiālo, gan garīgo, tad dzīvoju tikai vienā pasaulē, nevis divās, jo viss nāk no Augstākā spēka un nav neviena cita, izņemot Viņu.

Tad es labvēlīgi ietekmēju savu realitāti, es to veidoju, tāpēc ka patiesībā realitāte neeksistē, viss ir atkarīgs no tā, kā es to veidoju.

No 695. sarunas par jauno dzīvi, 18.02.2016.

Avots krievu valodā

Filed under: Lūgšana un nolūks, Realitātes uztvere | Add Comment →