Jautājums: Kā cilvēks, neskatoties uz pilnīgu tumsu, tomēr spēj virzīties uz mērķi?

Atbilde: Cilvēce jūtās kā apmaldījusies tumšā mežā un uzskata, ka tai pašai ir jāatrod no tā izeja. Mežs ir milzīgs, tam nav robežu, tas plešas tūkstošiem kilometru uz visām pusēm.

Vai tad mēs paši spēsim no tā izkļūt? Nekad! Iesi pa kreisi, iesi pa labi, orientēsies pēc zvaigznēm, taču tu nezini, kurā virzienā atrodas glābšanās ceļš, kur atrast cilvēkus, kuri tev palīdzēs. Tu neko nezini.

Tomēr mūsu pasaule nav snaudošs mežs, pa kuru mēs klīstam pamesti savā vaļā. Eksistē sistēma, kura ir izveidota vēl pirms tika radīts cilvēks, kura mūs vada un visu kontrolē. Cilvēks neko nedara bez komandas no augšienes. Cilvēkam ir dota iespēja sevi identificēt ar šo procesu, ar programmu un tādējādi paātrināt savu attīstību.

Tāpēc, jo vairāk mēs sevi saistīsim ar šo procesu, to saprotot un sajūtot, vai pat nesajūtot, bet pieņemot ar ticību augstāk par zināšanām un vēlēsimies tajā piedalīties, jo vairāk paātrināsim savu attīstību. Mēs saprotam, ka šī programma nāk no augšienes un mums ir noderīgi tajā piedalīties.

Ar visām savām darbībām, mēs tikai papildinām to sistēmu, kura mūs vada. Un pat ja mēs neko nedarītu, izņemot nosacīti pasīvas, parastas darbības: nedaudz mācītos un censtos šīs zināšanas izplatīt, arī tādā veidā notiktu mūsu virzība uz priekšu. Pat ar šādām darbībām mēs paātrinām procesu.

Un parasts cilvēks, kurš nestudē kabalu, arī virzās uz priekšu. Mēs redzam cik ātri šodien mainās pasaule un tā mainīsies vēl ātrāk. No rīta līdz vakaram pasaule mainīsies līdz nepazīšanai. Un šīs izmaiņas notiks katru dienu, to ātrums mērķtiecīgi palielinās.

Mums nepieciešams sekot kabalistu padomiem un viss. Cilvēce ir nonākusi tumšā mežā un nezina kurp doties. Taču iztēlojieties, ka mēs negaidīti atrodam koka dobumā paslēptu karti. Saprotams, ka nav citas izejas, kā tikai šo karti izmantot.

Tāds ir mūsu pasaules stāvoklis, tā pakāpeniski sāk apzināties, ka ir nonākusi tumsā. Un tāpēc pasaulei nav citas izvēles, kā tikai šo karti izmantot, jo citādāk tā aizies bojā. Un tad kabalisti šo karti nodos pasaulei un iemācīs kā izkļūt no tumsas.

Jebkādā gadījumā, mēs no šī meža iziesim, jautājums ir tikai, cik lielā mērā mēs paātrināsim laiku. Turklāt paātrinot laiku, mēs atceļam ciešanas! Starp ciešanu ceļu un gaismas ceļu ir milzīga atšķirība.

No nodarbības, no Rabaša raksta 20.04.2016.

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija, Metodikas izplatīšana | Add Comment →