Radītājs mums palīdz traucējot mums

Jautājums: Kā pārbaudīt, ka esmu uz pareizā ceļa, ja garīgo pasauli vēl nejūtu?

Atbilde: Uzzināt vai virzies pareizi, vai nē var atbilstoši tam kā Radītājs tev palīdz traucējot. Cilvēks redz, ka viņu nepārtraukti, ar dažādu traucēkļu palīdzību, novērš no pareizā ceļa, atslēdzot no sajūtas, ka viņš atrodas viena augstākā spēka varā, izņemot, kuru nekā cita nav.

Es – lejā, Radītājs – augšā un starp mums šīs pasaules realitāte. Sanāk, ka man ir jāatklāj Radītājs caur šo pasauli un caur šo pasauli Radītājs iedarbojas uz mani.

Viss mūsu darbs sastāv no tā, lai šo pasauli, kas sastāv no traucēkļiem, pārvērstu par saikni ar Radītāju. Citādāk nav iespējams atklāt Radītāju. Mēs atrodamies absolūtā mīnusā – savā egoismā, taču Radītājs absolūtā plusā. Kā tad mēs varam viens otru atrast?

Tāpēc Radītājs radīja šo pasauli (olam), no vārda „apslēptība” (olama), lai es strādātu neraugoties uz visiem Viņa radītajiem traucēkļiem. Kāds man uzbrūk, kliedz, traucē, mans ķermenis slimo, taču es visus šos ārējos un iekšējos traucēkļus saistu tikai ar Radītāju, sakot, ka tas viss nāk no Viņa.

Šādā gadījumā es griežos tikai pie Viņa, lai visus šos traucēkļus novērstu, tāpēc ka es vēlos būt saistīts tikai ar Viņu un traucēkļus, kurus Viņš sūta speciāli uzskatīt par mazsvarīgiem. Un tad es nonāku pie secinājuma, ka visi traucēkļi pārvēršas par iespēju saistīties ar Radītāju.

Man nav iespējas satvert Radītāju, taču ja es strādāju ar traucēkli un saistu to ar Radītāju, tad traucēklis pārvēršas par to vietu, kur es varu pieķerties Radītājam, jo Viņš man rada traucēkli, lai mani maldinātu. Taču šo traucēkli es saistu ar Viņu.

Sanāk, ka mēs savienojamies ar Radītāju tieši pašā traucēklī. Viņš no savas puses – novietojot traucēkli un es no savas puses, pateicoties tam, ka šo traucēkli, kas mani maldina, neitralizēju. Tagad tas vairs nav traucēklis. Un šķērslis, kas mani atdalīja no Radītāja kļūst par saikni, kas savieno mani ar Viņu.

Tādā veidā es strādāju ar traucēkļiem, viens pēc otra. Tā var būt iztiesājamā lieta, jebkuras problēmas un nepatikšanas. Un man ar tām jāstrādā šīs pasaules līmenī, tāpēc ka es tajā atrodos. Taču attiecībā uz Radītāju es pildu darbu tādā veidā, ka visu notiekošo saistu ar Viņu – to, kurš to visu dara.

Es izlaboju traucēkli, kas atrodas manī (1) un izlaboju traucēkli pasaulē (2), un tikai tad atklāju Radītāju. Tāds ir mans darbs.

Jautājums: Ko nozīmē saistīt traucēkli ar Radītāju?

Atbilde: Tas nozīmē izlemt, ka nav neviena cita, izņemot Viņu un Viņš man sūta visus traucējumus, lai es nodomātu, ka tie it kā radušies paši no sevis, tas ir, man vienkārši uzkliedza vai, gluži pretēji, uzslavēja. Jebkura attieksme pret tevi, kuru tu uzskati, ka tā nāk no nedzīvās, augu, dzīvnieciskās pasaules un īpaši no cilvēkiem, nevis no Radītāja, tiek dēvēta par traucēkli, jo tu uzskati, ka it kā eksistē kas cits, izņemot Viņu.

Pat, ja tu domā, ka eksistē tavs ķermenis, tavs prāts un pārdzīvojumi, un visa šī pasaule, arī tad tas ir traucēklis. Taču, ja tu to visu saisti ar Radītāju, saprotot, ka Viņš tev ir radījis visu šo ilūziju, lai tu pieliktu pūles un visu saistītu tikai ar Viņu, un ka patiesībā tā visa nav, bet ir tikai Radītājs, tad, pateicoties tam tu Viņu atklāsi.

Un visa šī pasaule pārvērtīsies par garīgo pasauli, par tilpnēm, kur tu atklāj Radītāja klātbūtni, izņemot, kuru neviena cita nav.

Jautājums: Kā rīkoties, ja es cenšos izpildīt šādu darbību, taču nesaņemu nekādu apstiprinājumu, ka tā ir pareiza, neko nejūtu?

Atbilde: Viss ir pareizi: mums pagaidām nav jūtu, nav prāta, nav attieksmes, nav nekā. Taču tas nenozīmē, ka mēs nevaram sākt strādāt. Mēs sākam tieši tad, kad mums trūkst prāta un jūtu, tāpēc ka tas padara mūs neatkarīgus, jo no pilnīgas atrautības, no pilnīgas nulles mēs sākam sajust augstāko spēku.

No nodarbības, fragmenti no Bāla Sulama darbiem, 14.03.2016.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: