Sākot studēt kabalas zinātni mēs sākotnēji nesaprotam katra vārda iekšējo jēgu un neatklājam aiz tiem esošo augstāko spēku. Taču pamazām mēs nonākam līdz šo vārdu iekšējai jēgai.

Tas ir, es vairs ne tikai vienkārši lasu vārdus, bet jūtu un aiz tiem atklāju garīgo objektu, kurš parādās it kā no miglas.

Tādā veidā mēs pakāpeniski nonākam līdz garīgajai izzināšanai. Sanāk, ka ir divi līmeņi: izglītība un izzināšana. Izglītība nozīmē, ka mēs mācāmies, taču vēl neizzinām, bet tikai tuvojamies apgūstamās tēmas jēgai. Un tikai pēc tam sākam to izzināt.

Un lieta tā, ka izzināšana nav atkarīga no tā cik labi cilvēks ir mācījies un zina visu, kas rakstīts grāmatā. Tas vispār nav svarīgi – galvenais, lai viņš izlabotu savu egoistisko īpašību un to pārvērstu no saņemšanas savā labā uz vēlmi dot, uz mīlestību pret tuvāko.

Iespējams, ka viņš ne visai labi pārzin grāmatās rakstīto materiālu, viņš nav tik gudrs. Taču, ja viņš ir izlabojis savu attieksmi pret citiem, tad šīs izlabotās attieksmes iekšienē sajutīs garīgos jēdzienus, tos izzinās.

Jautājums: Kā iespējams mācīties, ja uz savu prātu es nevaru paļauties, nesaprotu uzrakstītā jēgu, bet garīgās atklāsmes man nekad nav bijis? Ja es mācītos, piemēram, ķīniešu valodu, tad katru dienu apgūtu jaunus vārdus un sāktu saprast uzrakstīto.

Atbilde: Tāpēc, ka gadījumā ar ķīniešu valodu runa ir par realitāti, kuru tu sajūti. Taču kabala stāsta par realitāti, kuru tu pagaidām nejūti. Un tāpēc var tūkstošiem gadu lasīt kabalas grāmatas un nesaprast par ko tās stāsta.

Jautājums ir tāds, kā sajust to, ko lasi? Un sajust ir iespējams ar nosacījuma, ja tiek iegūtas atdeves īpašības, papildu saņemošajām īpašībām, kuras mūsos ir iemiesotas kopš dzimšanas. Mēs šīs iedzimtās saņemošās īpašības attīstām visu dzīvi, mācoties arvien vairāk saņemt. Visas mūsu domas šajā pasaulē ir tikai par to, kā pēc iespējas vairāk saņemt noderīgo un attālināties no kaitīgā.

Taču šodien mums ir nepieciešams savienoties ar citiem cilvēkiem un sākt strādāt viņu labā, rūpējoties par to, lai dotu viņiem noderīgo un pasargātu no kaitīgā, gluži kā savus bērnus.

Lūk, tikai attiecībā uz bērniem mūs virza instinktīva, dabiska mīlestība, kas ir raksturīga šīs pasaules vecākiem. Taču tieši šādu attieksmi pret citiem cilvēkiem mums ir nepieciešams attīstīt pretēji savam egoismam – pret to. Un tas nav vienkārši.

Taču, ja mums to izdosies paveikt, tad mēs izveidosim savstarpēju saikni jaunā līmenī virs mūsu vēlmes vienam otru atstumt. Lejā paliks egoisms, nepatika pret otru, atsvešinātība, taču virs visa tā es ar viņu veidoju savstarpēju saikni. Tad starp mīnusu lejā un plusu augšā mēs veidosim dažādus savstarpējus saikņu veidus, kur sāksies cirkulācija un būs iespējams atklāties jaunam spēkam, kuru dēvē par augstāko spēku.

No nodarbības, fragmenti no Bāla Sulama darbiem, 14.03.2016.

Avots krievu valodā

Filed under: Kabalas apgūšana | Add Comment →