Un Tas Kungs runāja uz Mozu Moāba klajumos pie Jordānas pretī Jērikai: “Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs iesit pār Jordānu uz Kānaāna zemi, tad jums jāizdzen visi tās zemes iedzīvotāji un jāiznīcina visi viņu elku tēli, tāpat arī jāizdeldē visi viņu lietie attēli un jāiznīcina viņu augstieņu svētnīcas. [Tora, Skaitļi, Masaej, 33:50 – 33:52]

Elki ir tas pēc kā mēs mūsu pasaulē nepārtraukti tiecamies: dažādas intereses, mode, darīšanas, bizness. Tas viss novērš cilvēka uzmanību no eksistences, kas nepieciešama, lai uzturētu normālu, veselīgu ķermeņa funkcionēšanu, lai visu atlikušo enerģiju, domas, cerības virzītu tikai uz garīgo izaugsmi.

Citādāk sakot, ja cilvēks mūsu pasaulē izvirza mērķus, kas augstāki par eksistencei nepieciešamo, to dēvē par „elkdievību”.

Jautājums: Vai patiešām vēlme saņemt „Oskaru” vai Nobela prēmiju, kļūt par vadošo inženieri vai uzņēmuma vadītāju arī ir „elks”?

Atbilde: Protams, tāpēc ka tas cilvēkam nemaz nav nepieciešams, jo novērš uzmanību no tā, kas viņam jādara saskaņā ar radīšanas plānu.

Mūsu pasaulē nav nekā, kas būtu cilvēka uzmanības cienīgs, kam varētu veltīt laiku un spēkus, tā vietā, lai nodarbotos ar garīgo izaugsmi, kas viņam nekavējoties sniedz iespēju nokļūt mūžīgā, pilnīgā dzīvē!

Egoistiskā pašapmierināšanās, kas izpaužas mākslas veidā, cilvēku iemidzina, apreibina, sniedz viņam apmierinājumu, pašapmierinātības sajūtu it kā paceļ virs dzīvnieciskā līmeņa. Mūsu pasaulē mākslai tiek piešķirta tik liela nozīme, ka tā ir kļuvusi par reliģiju.

Es ceru, mēs to pakāpeniski atklājam: mūs vairs nesaista ne māksla, ne zinātnes, ne arī kas cits. Tas viss nonāk lejupslīdes stāvoklī, un cilvēki pārstāj izrādīt par to interesi. Un ja arī izrāda kādu interesi, tad tikai pēc inerces, tādēļ ka nav nekā jauna, kā sacīts: tiek kultivēts, bet neaug.

Jautājums: Kāpēc tad cilvēkam ir doti talanti?

Atbilde: Tikai garīgai izaugsmei. Iespējams, ka būs kāds starpposms, kad cilvēks dejā, mūzikā, operā, dziesmās – visās kultūras izpausmēs sāks cildināt garīgo izaugsmi. Taču es domāju, ka mēs šo posmu ātri „pārlēksim”, šos garīgos tēlus sāksim veidot uzreiz augstākajā pasaulē un mums nebūs nepieciešama to materializācija ar kultūras palīdzību.

Jautājums: Vai jums ir līdzīga attieksme arī pret uzkrāšanu, miljonāriem, precīzām zinātnēm, pret visu?

Atbilde: Jā. Kad cilvēkam atklājas garīgais mērķis, tas viņam aizpilda visu horizontu. Visu pārējo viņš sāk redzēt kā nenozīmīgu eksistenci, ko nepieciešams izslēgt no savas dzīves.

Un kaut arī mēs zinām, ka kabalisti ir rakstījuši dzeju un sacerējuši mūziku, taču cilvēkam, kurš sāk izzināt garīgo pasauli nav nepieciešams nekāds cits izteiksmes veids, tāpēc ka tas viss dzīvo viņā.

Un visas ārējās parādības, tādas kā zīmējumi, skaņas, ķermeņa kustības dejās utt. nevienam nav nepieciešamas. Man citiem nekas nav jānodod. Ja mēs atrodamies kopā vienā garīgā stāvoklī, tad mēs kontaktējamies viens ar otru bez verbālā vai ķermeniskā kontakta, mums tas nav nepieciešams

Tāpēc, es domāju, ka šie pakāpieni mums nebūs nepieciešami. Mēs vienkārši vienā rāvienā iekļūsim mūsu iekšējā garīgo stāvokļu atveidošanā, un mēs tos sajutīsim telepātiski.

Jautājums: Par ko tad pārvērtīsies skola, kur tiek apgūtas zinātnes, nopietnā literatūru?

Atbilde: Tā vienkārši izzudīs! Tāpēc, ka mums nav nepieciešams nekas vairāk, kā pareizi savienoties vienam ar otru un šajās savstarpējās saiknēs atklāt augstāko vadību. Mēs saņemsim augstāko enerģiju, kura piepildīs visu. Mēs negaidīti nonāksim citā realitātē, nākamajā stāvoklī, kad mūsu enerģētiskos tukšumus piepildīsim tieši ar augstāko piepildījumu.

Mēs arvien mazāk un mazāk jutīsim, ka eksistējam fiziskajā ķermenī līdz pat tādam stāvoklim, ka tas izzudīs no mūsu sajūtām.

Tas ir tāds garīgās transformācijas veids, kuru mūsu pasaulei ir jāpārvar un šī transformācija tai nebūs kā apgrūtinājums, bet gan kā iepriecinājums.

Tāpēc, ka viss, ko mēs darām šajā pasaulē, mēs darām piespiedu kārtā, pretēji savai vēlmei, tādēļ ka nepieciešams. Un lai gan cilvēkam šķiet, ka zinātnes un māksla viņu piepilda, sniedz pacilātības sajūtu, patiesībā tā ir sīka egoistiska izrādīšanās un nekas vairāk! Un tāpēc tas viss nebūs vajadzīgs.

Zinātnes un māksla jau tagad ir nonākušas krīzē. Tām nav nekādas perspektīvas. Mums tas ir jāaizvieto ar garīgo piepildījumu, tā vietā, lai sevi piepildītu ar gleznām, deju, muzikāliem uzvedumiem vai viens otram nodotu kaut kādus iespaidus. Par augstāko uzvedumu kļūs tieša piepildījuma nodošana viens otram tieši dvēselē. Vai tas nav brīnišķīgi?!

Tomēr tas ir mūsu nākamais attīstības posms. Arī tur ir kultūras, zinātnes, taču pavisam citā veidā. Zinātne ir Radītāja izzināšana, un šī zinātne ir kabala, tajā ietilpst visa veida māksla.

Tā arī teikts, ka tas viss ir ietverts kabalā. Īpašības hesed, gevura, tiferet, necah, hod, jesod arī ir visa veida transformāciju, emanāciju, metamorfožu, dažādu iespaidu, piepildījumu izpausme.

Pieņemsim, operā ir iekļauta mūzika, dziedāšana, dzeja, literārie uzvedumi, librets, deja u.c. Lūk, tāds milzīgs uzvedums un pat daudz lielāks nepastarpināti piepildīs cilvēku garīgās operas veidā.

Mums ir jāpārvar visi garīgie stāvokļi to zīmogā, proti, egoismā, to maziskajā, niecīgajā veidā. Taču tas viss pašlaik piedzīvo krīzi un mēs jau paceļamies garīgajā līmenī, kur to visu atainosim patiesā veidā.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 11.11.2015.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Tora | Add Comment →