„Un tad jūs pakļausiet sev šo zemi un tajā dzīvosiet”

Un tad jūs pakļausit sev šo zemi un tanī dzīvosit, jo Es jums šo zemi esmu piešķīris, lai jūs to iemantotu. [Tora, Skaitļi, Masaej, 33 – 53]

Zeme – „erec”, no vārda „racon”, „vēlme”. Pakļaut valsti nozīmē pakļaut tās egoistiskās vēlmes, kuras pašlaik mūsos rodas, pārvērst tās altruistiskās vēlmēs un savstarpējās atstumtības, konkurences, naida vietā nonākt pie vienotības un mīlestības.

Tas nozīmē jaunu vēlmju, jaunu vietu apgūšanu garīgajā telpā, augšupeju, mērojot garīgās izaugsmes pakāpienus.

Dzīvot valstī – nozīmē izmantot šīs vēlmes pareizi, lai tās sāktu piepildīties ar augstākās pasaules, augstākās gaismas atklāsmi.

Sacīts: „… jo Es jums šo zemi esmu piešķīris, lai jūs to iemantotu”. Taču Radītājs šo zemi ir iedevis ar nosacījumu, ka to iemantot var tikai karojot ar savu egoismu, iekšēji sevi laužot, paceļoties augšup un savienojoties ar citiem cilvēkiem, kuri tev šķiet kā ienaidnieki.

Tev šie stāvokļi ir jāpārvar un jāmācās iekšēji mīlēt cilvēkus, dvēseles, savstarpējās saiknes, lai nepārtraukti līdzinātos Radītājam un būtu savienots ar visiem kā viens veselums.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 02.12.2015.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed