Ceļš pie Radītāja iet caur mūsu pasauli

Jautājums: Vai var teikt, ka izvēles brīvība ir ilūzija? Tādēļ, ka Radītāja nolūks jau ir noteikts un vēlamies mēs to vai nē, mēs visi nonāksim pie Viņa atklāsmes, bet man tikai ir ļauts izvēlēties, sekot šim nolūkam vai nē.

Atbilde: Tas ir nepareizi. Neskatoties uz to, ka radīšanas nolūks un mans galīgais stāvoklis jau ir noteikts, ir ļoti svarīgi, kā es pieņemu to, ka Radītājs mani vada, tāpēc ka tikai izejot no tā, ka es pareizi uztveru to, kā Radītājs pret mani attiecas, es spēju sniegt Viņam baudu.

Lieta tā, ka tieši mūsu pasaule un visi tie apstākļi, kādos mēs atrodamies, mums palīdz atrast pareizu proporciju ar Radītāju. Un tas, ka mēs atrodamies mūsu tik zemā pasaulē, gluži pretēji, mums palīdz. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Kas no tā, ka ir beigas un tās jau ir noteiktas? Es taču tās nezinu, no manis tās ir slēptas! Un tāpēc, tiecoties Viņu sasniegt, es cenšos izvēlēties to ceļu, kuru izvēlētos Radītājs. Tieši ar šādu savu virzību es izzinu Viņa prātu, Viņa nodomu, Viņa mērķi.

Man šī pasaule ir ļoti nepieciešama, jo tajā es nejūtu Radītāju, neredzu galīgo mērķi, nezinu kā uz to virzīties, taču man ir pamats, lai meklētu un censtos rīkoties pareizi. Šajos pareizās virzības uz priekšu meklējumos, es sāku sajust Radītāju, Viņu uztvert, iemiesot sevī Viņa īpašības, domas un jūtas. Un tādējādi pats sāku līdzināties Viņam.

No nodarbības krievu valodā, 31.01.2016.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed