Kabala – patiesākā no zinātnēm

Jautājums: Kāpēc jūs kabalu dēvējat par zinātni, nevis par mācību?

Atbilde: Paraugieties, ko par kabalu raksta paši kabalisti – cilvēki, kuri ir centušies to saprast un redzēsiet, ka kabala atbilst visiem kritērijiem, pēc kuriem mēs nosakām zinātni, nevis mācību.

Lieta tā, ka mācība nepamatojas ne uz kādiem faktiem. Mācība ir cilvēka domu un pieņēmumu sintēze, viņa dzīves ceļš, pieredze, taču nekādā gadījumā tie nav tieši, precīzi dokumentēti fakti, saskaņā ar noteikumu: „kabalistam nav vairāk par to, ko viņš redz, novēro, izmēra” mūsu pasaulē atbilstoši tam kādā mērā viņam kaut kas atklājam.

Kabalists ir cilvēks, kurš sevī ir attīstījis noteiktus papildu maņu orgānus un ar to palīdzību pēta to pašu apkārtējo dabu, tikai daudz dziļāk nekā citi.

Viņš pēta to dabas līmeni, kur atrodas vadības spēki, programma un mūsu pasaules vadības dati. Un kabalistam tā ir realitāte. Viņš to izzina pilnīgi skaidri, pieraksta un strukturē. Pasaule, kurā viņš atrodas ir tikpat reāla kā mūsu pasaule.

Tāpēc kabalists savus augstākās pasaules pētījumus dēvē par zinātniskiem pētījumiem, bet sevi par pētnieku.

Turklāt kabalisti apgalvo, ka kabala daudz vairāk atbilst zinātniskajām prasībām salīdzinājumā ar citām zinātnēm, tāpēc ka kabala pēta dabu tās patiesajā veidā – neietvertu šauros rāmjos, kuri mums rodas kādu pretrunu, iedarbību, atspoguļojuma, mūsu sapratnes un jūtu lūzuma diapazonā, bet ārpus mūsu ietekmes uz dabu.

Patlaban mēs sajūtam tikai to, ko uztver mūsu maņu orgāni vai ierīces, kuras šo diapazonu nedaudz paplašina. Taču kabalisti uztver dabu tās īstajā veidā, tāpēc ka attīsta sevī tādas iespējas kā iziešanu ārpus sevis.

Paceļoties virs sava egoisma, kurš kropļo dabas izpratni gan sajūtās, gan prātā, kabalisti kļūst par patiesiem pētniekiem un zinātniekiem, tādējādi pārspējot mūsu pasaules zinātniekus.

No nodarbības krievu valodā, 17.01.2016.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed