Rakstā „Kabalas zinātnes būtība” Bāls Sulams atbild uz jautājumu: „Uz ko pamatojas kabalas zinātne?”

Šī gudrība sevī ietver ne vairāk un ne mazāk, kā zaru lejupejas kārtību, noteiktā cēloņu un seku saiknē, kas pakļaujas pastāvīgiem un absolūtiem likumiem, kuri ir savstarpēji saistīti un ir virzīti uz vienu ļoti cēlu mērķi, ko dēvē par „Radītāja augstākā spēka atklāšanu Viņa radījumiem šajā pasaulē”.

Tātad, galvenais kabalas uzdevums ir palīdzēt cilvēkam, kurš atrodas mūsu pasaulē, vēl šajā dzīvē, atklāt augstāko spēku. Un tam ir jābūt tādam pašam reālam atklājumam kā jebkas cits šajā pasaulē. Augstākais spēks ir dzīvības spēks, kas mūs aptver un piepilda visu pasauli, kas pilda savu programmu un virza katru no mums, un visus kopā caur tā noteikto evolūcijas procesu.

Kaut arī šis spēks nosaka visu mūsu dzīvi, taču tas ir slēpts. Un tāpēc mums to ir nepieciešams atklāt un tieši ar šādu nolūku mums ir dota kabalas zinātne. Vai tādējādi, pateicoties šim atklājumam mēs kaut ko mainām? Pateicoties tam, mēs maināmies paši, jo, lai atklātu Radītāju, mums ir jāmaina savas iekšējās īpašības.

Radītāju nav iespējams atklāt ar papildu instrumentiem kā parastā zinātnē, kad tiek reģistrētas dažādas dabas parādības. Augstāko spēku ir iespējams sajust tikai tad, ja es sevi izlaboju atbilstoši īpašību līdzības likumam. Atbilstoši tam cik lielā mērā mēs šīs īpašības, tas ir, atdevi un mīlestību saņemam, kuras ir raksturīgas augstākajam spēkam, mēs šo spēku sākam sajust.

Taču, kā iegūt augstākā spēka īpašības, ja mums šis spēks nav zināms? Un tāpēc mums ir dota iespēja starp cilvēkiem izveidot saikņu sistēmu, paceļoties virs mūsu egoisma, kurš nepārtraukti aug un laužas uz āru. Ja mēs pacentīsimies izveidot tādas savstarpējas attiecības, kas balstās uz atdevi, gluži kā orgāni ķermenī, kuri ir harmoniski saistīti viens ar otru, tad atbilstoši mūsu pūlēm spēsim atklāt augstāko spēku.

Augstākais spēks piepildīs mūsu kopīgo ķermeni, kas tiks veidots no mūsu vēlmēm un tas tiks dēvēts par Radītāja atklāsmi radījumiem šajā pasaulē.

Šeit darbojas kopīgais un speciālais likums. „Kopīgais” nozīmē, ka visai cilvēcei savas attīstības beigās neizbēgami ir jānonāk pie Radītāja atklāsmes, sasniedzot to par ko rakstīja viedie: „Un zeme būs Radītāja atziņu pilna kā jūras dziļumi, kas pārklāj sauszemi”.

„Un cilvēks vairs nemācīs savu tuvāko un savus brāļus, kā sasniegt Radītāju, jo visi Mani zinās – gan lieli, gan mazi.” Un ir teikts: „Un tavs Skolotājs vairs neslēpsies un tavas acis redzēs tavu Skolotāju”.

Tas nozīmē, ka pat, ja ne tagad, bet vēl pēc simts, divsimt gadiem, tomēr galu galā visi pasaules iedzīvotāji sasniegs šo atklāsmi. Evolūcijas process noslēdzas ar to, ka visi nonāk pie Radītāja atklāsmes, pateicoties pareizai saiknei pareizā tīklā, kur katrs papildina visus. Un tad šajā visaptverošajā saiknē atklāsies augstākā spēka plūsma, Radītājs.

Taču „Speciālais” nozīmē, ka pirms tam, kad visa cilvēce kopumā nonāks līdz pilnībai, katrā paaudzē eksistē izredzētie, kuri to sasniedz pirmie. Tie ir atsevišķi cilvēki katrā paaudzē, kuri ir izpelnījušies sasniegt noteiktus Radītāja atklāsmes līmeņus.

Cilvēki, kuri atklāj augstāko spēku ir kabalisti, kuri darbojas no paaudzes paaudzē. Taču mūsdienu pasaule ir sasniegusi stāvokli, kad jautājums par dzīves jēgu parādās daudziem cilvēkiem un tāpēc mēs nonākam globālā krīzē, kurai nav nekāda risinājuma. Cilvēkam ir nepieciešams atrast iemeslu visām viņa problēmām, nelaimēm, ciešanām.

Un tāpēc pēc kabalistu viedokļa mēs atrodamies paaudzē, kurai apvienošanās metodika var tikt atklāta visiem, jo liela cilvēces daļa jūt sava stāvokļa bezpalīdzību un sāk aizdomāties par dzīves mērķi.

No nodarbības, fragmenti no Bāla Sulama darbiem, 14.03.2016.

Avots krievu valodā

Filed under: Kabala | Add Comment →