Un Tas Kungs runāja uz Mozu: „Pavēli Israēla bērniem un saki tiem, lai viņi savu upura maizi arī turpmāk gādātu Man par uguns upuri patīkamai smaržai noteiktos svētku laikos! 

Un tev būs viņiem sacīt: šis ir uguns upuris Tam Kungam”. [Tora, Skaitļi, Pinhas, 28:1 – 28:3]

Jautājums: Kāpēc nepārtraukti atkārtojas: „Man”?

Atbilde: Tas nozīmē – Radītāja labā, jo egoismu, kurš tevī vēl ir palicis, nepieciešams nepārtraukti, gluži kā ar lāpstu kasīt nost no savas dvēseles sienām. Un tas viss – Radītāja, atdeves un mīlestības (Radītāja īpašības) labā.

Īpašība, kas nav saistīta ar materiālo ķermeni, ir ideāls. Atdevei ir jābūt virzītai tikai turp. Pārvērt visas savas atlikušās egoistiskās vēlmes uz atdevi, Radītāja labā.

Radītājs sacīja Mozum: „Pievērs cilvēku uzmanību tam, ka Man nav nepieciešama upurēšana. Pasaule ir Mana. Es radīju visus dzīvniekus, kurus jūs Man nesat.

Turklāt, Man nav vajadzīgs ne ēdamais, ne dzeramais. Es pilnībā esmu atdalīts no fiziskās pasaules un Man nav nepieciešami pasaulīgie pienesumi, kas sastāv no pārtikas produktiem.

Pat, ja Man būtu nepieciešams ēdiens, Es savu uzturu neuzticētu nežēlīgām būtnēm.

Kāpēc Es pavēlēju jums nest upurus? Es vēlos to saldo aromātu – gūt baudu no tā, ka jūs pildāt Manu bausli. Ievērojot upurēšanas likumus, jūs tuvojaties Man. [Lielais komentārs, nodaļa „Pinhas”]

Rādītājs ir īpašība, kuru mēs radām sevī no noteiktām īpašībām, kuras ir pareizā veidā saistītas viena ar otru, absolūtā atdevē un mīlestībā. Tāpēc nav „Manis”, nav „Man” un tas, ka cilvēks domā, ka viņš kaut ko dara it kā Radītāja labā – nav kam to darīt.

Tāpēc, ka garīgā pasaule, garīgās īpašības mūsu dimensijā nepastāv, tāpēc ar mūsu domām un jūtām mēs nespējam tai tuvoties. Garīgajā pasaulē nav nekā no tā, ko vien mēs spējam iztēloties. Tur ir pavisam citi līmeņi.

Tāpēc „Lielajā komentārā” ir teikts, ka „Man to nevajag”, proti, tas viss ir nepieciešams cilvēkam, lai garīgi paceltos, iegūtu tādas īpašības, ar kuru palīdzību viņš pakāpeniski, savās izlabotajās īpašībās atklātu, ko nozīmē „Es – Radītājs”.

Jautājums: Tātad Radītājs tomēr pastāv?

Atbilde: Nē. Cilvēks Viņu atklās, kā savas izlabotās īpašības, uz kurām viņš varēs norādīt: „Tas ir Radītājs”. Un ne vairāk.

Taču ārpus manis Radītāja nav. Radītājs ir tikai manās izlabotajās īpašībās.

Ja es savas īpašības, nolūkus, tieksmes, psiholoģiju novedu līdz tādam stāvoklim, kad tie ir virzīti uz absolūtu atdevi un mīlestību, un nav neviena pavērsiena attiecībā pret sevi, savā labā, tad šajā īpašībā, tās saiknē ar citiem stāvokļiem es atklāju, ka varu to dēvēt par „Radītāju”. Tas ir tas, kas izveidojas manas piepūles rezultātā un tikai tādā veidā eksistē. Tas patiešām ir virtuāls.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 16.09.2015.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Radītājs, Tora | Add Comment →