Pievēršoties garīgajam darbam, cilvēks iziet visas savas attīstības stadijas: pacēlumus, kritumus.

Nav tāda kabalista, kurš nebūtu izcietis briesmīgus dzīves triecienus, pazemojumus, turklāt nevis no citiem, bet tieši no sevis paša, un to mēs redzam no piemēra ar Mozu.

Kabalists nonāk tādos nesapratnes, grēkā krišanas, vājības, muļķības stāvokļos, kuri vienkāršam cilvēkam šķiet viegli pārvarami: „Par ko šeit runāt?! Jebkurš ticīgais vai pat neticīgais rīkotos daudzkārt labāk, gudrāk, piesardzīgāk, daudz nosvērtāk”.

Cilvēkam, kurš paceļas augšup, mērojot garīgās pakāpes, rodas dažādas muļķīgas vēlmes. Taču patiesībā tās ir milzīgas, ne tādas kā vienkāršajam cilvēkam. Tomēr tās padara cilvēku par muļķi un, paraugoties uz viņu no malas, šķiet, ka viņš uzvedas kā bērns. Kur ir viņa spēks, kur ir viņa iespējas pārvarēt kaut kādas muļķības, kādus vienkāršus apstākļus?! Cilvēkiem no malas tas ir pilnīgi nesaprotams.

Viņi raugās tikai uz cilvēka ārējo apvalku un neredz viņa garīgo pakāpi. Tādēļ viņiem šķiet: „Ja runa ir par Radītāju, par garīgo ceļu, kur tad viņš paklūp?! Kas viņu iemidzina?! Kas ar viņu notiek?!”

Un pat palūkojoties uz mūsu skolniekiem, mēs redzam: cilvēks virzās uz priekšu un piepeši viņam pret visu zūd vēlme. Viņš sēž mājās un truli skatās nebeidzamos Latīņamerikas seriālus. Un neko nevar izdarīt! Viņam ir jāiziet tāds periods, līdz sāks pats sevi nicināt un pakāpeniski novērsties no šī stāvokļa. Taču viņam tas ir jāiziet!

Tas viss raksturīgi sagatavošanās periodā, lai ienāktu garīgajā dimensijā. Un ja cilvēks jau mēro garīgo pasauļu pakāpes, tad tur ir pilnīgi citas, nopietnākas problēmas.

Jautājums: Vai grupa, biedri spēj izvilkt cilvēku no šādiem stāvokļiem?

Atbilde: Daļēji ar savu piemēru viņi var nedaudz ieinteresēt viņu, piešķirt lielāku svarīgumu tam, kas ar viņu notiek. Taču iedarbīgākais veids, kas spēj viņu izvilkt no šāda stāvokļa, ir kauns, kurš vienmēr sapurina cilvēku un stumj viņu uz priekšu.

Neviens nav pasargāts no šiem stāvokļiem. Visiem šie līmeņi ir jāiziet. Rezultātā mēs visi pārdzīvojam pirmās kli/ tilpnes (Ādama) šķelšanos un tādēļ izvairīties no tā nav iespējams.

Tevi it kā iemet dubļos, bet pēc tam nomazgā, noskalo kā netīru lupatu. Un tas notiek ik sekundi: patlaban tu izjūti ciešanas, bet nākamajā mirklī izjūti baudu no tā, ka nomazgājies un esi gatavs uz to vēl vairāk!

Kā sacīts: „Nav uz zemes taisnā, kurš darītu tikai labus darbus un nekad nekļūdītos”, – katram pastāvīgi, nav zināms, no kurienes, piepeši rodas problēmas. Turklāt reizēm tās var būt personīga rakstura problēmas, bet reizēm – sabiedriskas.

Jautājums: Tādā gadījumā, kādām ir jābūt cilvēka rīcībām? Vai drīkst viņam dot dažus padomus?

Atbilde: Nē, nekas nelīdzēs! Tāpat kā Lielo Plūdu laikā mūsu pasaulē varas spēks tika dots iznīcinātājam, arī „plūdu” spēkam ir jānāk pār tevi un jāattīra tevi.

Taču arī šajā gadījumā, protams, ir iespējami dažādi stāvokļi. Tas ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā tu esi saistīts ar pareizo saskarsmes vidi. Varbūt ir pietiekami uz īsu laika sprīdi dot tev kauna triecienu, bet varbūt pakļaut tevi publiskai tiesai vai iesniegt atbilstošu rakstu laikrakstā u.tml.

Un tādā veidā tevi virza cauri visām metamorfozēm līdz brīdim, kad tu pacel rokas un esi gatavs uz visu: lai tikai būtu kā viens punkts, nekas cits vairs nav vajadzīgs! Tas tad arī ir atalgojums – saikne ar atdeves īpašību!

Kad triecienu iedarbībā tu saņem iespēju atbrīvoties no sava „es” tieši pateicoties kaunam, tas tev palīdz. Un tu saproti, ka labākais – pacelties virs tā un nevis lai izglābtos (par ko biji domājis sākotnēji), bet tādēļ, lai atrastos atdeves īpašībā.

Un viss pārējais lai paliek ar mani un turklāt, lai paliek pat visas problēmas, kauns un viss, kas vien iespējams! Lai uz mani kliedz visā pasaulē, lai kaunina un spļauj! Taču es spēju sevī, slepenībā no viņiem, būt augstāk šajā atdeves īpašībā. Tas ir brīnišķīgi!

Tas arī ir taisnais, kurā mājo grēcinieks. Bez šiem stāvokļiem nav iespējams sasniegt garīgo izaugsmi, taču speciāli tos meklēt arī nevajag. Ja tu intensīvi strādā ar to, kas nepieciešams, tu piepeši nokļūsti tur, kur nevajag.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 09.09.2015.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Tora | Add Comment →