No ilūziju pasaules uz reālo pasauli

Jautājums: Vairākus gadus es pūlos saprast, kas es esmu, kāda ir manas dzīves misija. Iesakiet, kā turpināt savu ceļu, kā nesapīties un atšķirt īstenību no ilūzijas?

Atbilde: Patiesībā mēs visi atrodamies absolūtā ilūziju pasaulē. Mēs to sākam apgūt ar kabalas metodikas palīdzību.

Taču, kā rast īsto pasauli, īsto tēlu, kurā mēs patiešām atrodamies, un nevis šajā zīmogā, kur mēs pašlaik it kā sajūtam sevi un it kā šajā pasaulē. Lūk, tā ir problēma. Tāpēc mums ir jāstudē kabalas zinātne.

Kabala tulkojumā nozīmē saņemšana, uztvere, sajūta. Kad mūsu šķietamā pasaule, kura mums šodien tēlojas mūsu ierobežotajos, materiālajos (dzīvnieciskajos) maņu orgānos, atvērsies, tad mēs caur to sāksim redzēt citu pasauli – nākamo cilvēces attīstības līmeni.

Cilvēki, kuriem ir nepieciešamība sajust sevi īstā veidā, nevis ilūzijā parasti nonāk pie kabalas un sāk to nopietni studēt.

Taču, lai sevī attīstītu jaunus maņu orgānus mums ir jāiziet no sevis, no mums esošajiem maņu orgāniem. Tāpēc mums ir dota šī ilūzija, ka mēs atrodamies kaut kādā pasaulē, lai cilvēks sev blakus redzētu tādus pašus kā viņš – cilvēkus, kuri tiecas uz sava patiesā stāvokļa un apkārtējās realitātes izzināšanu.

Iziet no sevis, tas nozīmē sākt kontaktēties, piedalīties, savienoties ar sev līdzīgiem tā, lai savstarpējā iekļaušanās vienam otrā mums sāktu palīdzēt sajust to, kas atrodas ne mūsos, bet ārpus mums, lai mēs sāktu sajust pasauli, ne sevī, bet ārpus sevis.

Tāds ir mūsu galvenais uzdevums, kas ir realizējams, pateicoties ļoti vienkāršam likumam: „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”. Tas ir, mēs sākam attiekties pret tuvāko kā pret sevi un skatīties uz pasauli ar viņa jūtām. Tā arī ir „iziešana no sevis”.

Kabalisti mums sniedz veselu padomu sarakstu, kā sasniegt pareizu savstarpējo saikni, lai organizējot grupu, tās iekšienē nonāktu līdz stāvoklim, kad katrs no mums jūt citus nevis sevi.

Iekļaujoties citos, es viņos jūtu augstāko stāvokli, bet viņi, atslēdzoties no sevis un iekļaujoties manī, jūt savu augstāko stāvokli, tādējādi katrs no mums sāk izzināt jaunu Universa struktūras sistēmu, to, kas atrodas ārpus tā.

Turklāt izzūd visi pasaules uztveres ierobežojumi un mēs sākam sajust visu, kas atrodas ārpus mums un iziet caur ārējiem maņu orgāniem, nevis caur pieciem materiālajiem maņu orgāniem: redze, dzirde, garša, oža, tauste.

Ārējie maņu orgāni ir veidoti tā, ka es atrodos virs savas vēlmes, pretēji tās egoistiskajai tieksmei iesūkt visu sevī. Un tad es iegūstu jaunas īpašības: atdeves īpašību, mīlestības īpašību, iziešanas no sevis īpašību.

Mūsu iegūtos jaunos maņu orgānus dēvē par „dvēseli”, kur mēs sajūtam pasauli, kura nav sabojāta ar mūsu uztveri, tas ir, augstāko pasauli. Un tad mēs sākam saprast, izzināt un just visu, kas notiek ar mums un visu Universu.

No nodarbības krievu valodā, 13.12.2015.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed