Pret Israēlu nav maģijas

Tiešām, zīlēšana neder pret Jēkabu un burvju mākslas pret Israēlu, jo laikus tiek Jēkabam un Israēlam pasacīts, ko Dievs dara!

Redzi, te tauta, kas ceļas kā lauvas māte un kas šaujas augšā kā lauva; tā neapgulstas, kamēr nebūs laupījums aprīts un kamēr tā nebūs padzērusi nokauto asinis. [Tora, Skaitļi, Balaks, 23:23 – 23:24]

Izraēlas tauta ir stipra kā lauva, tāpēc ka sajūt sevī ielikto programmu, kas paredzēta egoisma labošanai. Un tādēļ tās pienākums ir darboties, labot, strādāt tās labā.

Vai nu to pastāvīgi dzīs uz priekšu ciešanas, vai arī tā pati tieksies uz priekšu, jūtot nepieciešamību pildīt radīšanas nodomu. Taču jebkurā gadījumā Izraēlas tautai būs nepārtraukti jāiet cilvēces priekšgalā, vai nu visa pasaule to dzīs uz priekšu, vai arī Izraēlas tauta pati tieksies uz priekšu, velkot aiz sevis visu cilvēci. Tāds ir Izraēlas tautas liktenis.

Tai nepārtraukti jābūt kā liesmai virs ugunskura, kura tiecās augšup un nedziest.

Izraēlas tauta „neapgulstas, kamēr nebūs laupījums aprīts un kamēr tā nebūs padzērusi nokauto asinis”, jo tās pienākums ir izlabot cilvēcē esošās egoistiskās vēlmes (saņemošās īpašības) realizējot savas Binas – atdeves īpašības. Tāpēc, ka izņemot Izraēlas tautu neviens to nespēj izdarīt.

Patiesībā milzīgā egoistiskās vēlmes masa, kura eksistē visās pasaules tautās, pati par sevi ir inerta.

Ja Izraēlas tauta nebūtu izklīdusi starp pasaules tautām, tad puse cilvēku būtu kā romieši, tas ir, būtu absolūti barbari un puse – filozofi kā grieķi, un arī tikai tādēļ, ka praviešu laikos viņi nedaudz pārņēma ebreju mācību un pamatojoties uz to izdomāja dažādus dievus, kuri dzīvo Olimpā un savā starpā cīnās.

Ja ebreji nebūtu nonākuši trimdā un nebūtu pasaules tautās zaudējuši atdeves dzirksti, šīs tautas būtu tajā līmenī arī palikušas. Tieši nonākot trimdā radās jūdaisms un no tā attīstījās kristietība un islāms, kas izraisīja visas pasaules attīstības sprādzienu.

Pēc tam, pateicoties vispārējiem iekarojumiem, kolonijām, tas izplatījās pa visu Zemeslodi. Sacīts, ka Ābrams sūtīja uz Austrumiem dāvanas – dažādas garīgās prakses, lai cilvēki varētu ar tām nodarboties.

Visām šīm plūsmām galu galā būs jāsāk pareizi uztvert to, ka Izraēlas tautai nāksies viņus mudināt un izlabot, jo pēc tam, kad Izraēlas tauta no viņiem uzņems un izlabos sevī viņu egoistiskās īpašības, tā izlabos pasaules tautas. Taču pasaules tautu masa ir absolūti pasīva. Viņi to saņem no Izraēlas tautas vienā mirklī.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 23.04.2015.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed