Tad Bilans sāka skaitīt savu sakāmo un teica: „No Aramas Balaks, moābiešu ķēniņš, mani atvedis, no austrumu kalnājiem: nāc nolādi man Jēkabu un nāc nonievā Israēlu! Kā lai es nolādu to, ko Dievs nenolād? Kā lai es nonievāju, ko Tas Kungs nav nonievājis? 

Jo no klinšu virsotnes es to redzu un no paaugstinājumiem es to ieraugu: redzi, tauta, kas savrup dzīvo un kas starp tautām nav ieskaitāma. Kas izskaitīs Jēkaba putekļus, kas izskaitīs Israēla skaita ceturto daļu? Manai dvēselei tiktos mirt šo taisno nāvē, un es vēlos, kaut manas pēdējās dienas būtu tādas kā viņiem!” [Tora, Skaitļi, Balak, 23:07 – 23:10]

Izraēlas tauta ir kopīgās egoistiskās vēlmes īpašība, kas spēj strādāt altruistiskā virzienā. Tas tiešām ir brīnumu brīnums, ka egoismu var šādi pārveidot uz atdevi.

No klinšu virsotnes es to redzu un no paaugstinājumiem es to ieraugu, tas ir, tauta atrodas zemā līmenī, bet Bileāms un arī Mozus atrodas uz daudz augstāka līmeņa.

Tauta, kas savrup dzīvo un kas starp tautām nav ieskaitāma, jo tā strādā nevis egoisma labā, bet atdeves labā. Tā ir vienīgā īpašība, kura iziet no egoisma, paceļas virs tā un dodas Radītāja virzienā. Turklāt nākotnē tai būs jāved aiz sevis visas citas egoistiskās īpašības.

Izraēlas tautu neieskaita starp tautām, tāpēc ka tā izveidojās nevis pēc fiziskā, bet pēc ideoloģiskā principa. Un kopš tā laika Izraēlas tauta pastāv tā, kā bija iesakņojusies. Tā nevar pārkāpt šo iekšējo saikni. Tā vienkārši tai nav atklāta, taču saiknei starp ebrejiem ir tīri ideoloģisks, garīgs raksturs, nevis bioloģisks, radniecisks, kā citām tautām.

Nākotnē, kad atklāsies desmit zaudētās ciltis, to vidū mēs ieraudzīsim daudzas tautas sākot ar pakistāniešiem un japāņiem un beidzot ar malaiziešiem, tāpēc ka saiknei starp cilvēkiem ir jāparādās virs visām pasaulīgajām atšķirībām.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 18.08.2015.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Izraēla un pasaules tautas, Tora | Add Comment →