Kad egoisms bezspēcīgs…

Un tad Tas Kungs atvēra ēzeļu mātes muti, un tā sacīja Bileāmam: „Ko es esmu tev darījusi, ka tu mani esi trīs reizes sitis?” Un Bileāms sacīja ēzeļu mātei: „Tāpēc ka tu mani esi kaitinājusi! Ja man būtu bijis zobens rokā, es tevi nokautu!” 

Tad ēzeļu māte sacīja Bileāmam: „Vai es neesmu tava ēzeļu māte, uz kuras tu esi jājis savu laiciņu līdz šai dienai? Vai tas ir bijis mans ieradums tev tā darīt?” Viņš teica: „Nē.” [Tora, Skaitļi, Balak 22:28 – 22:30]

Iekams Bileāms nebija izlēmis izmantot visu savu egoistisko materiālu savā labā, ko viņam liek darīt Balaks, viņam nebija problēmu – mierīgi dzīvoja savā egoismā. Taču, kad pienāca laiks to izmantot pret radīšanas mērķi, nekavējoties sākās problēmas, kuras nepieciešams atrisināt.

Mūsdienās šādas problēmas rodas visiem. Tas arī ir visaptverošā Universa krīzes cēlonis.

Jautājums: Vai egoisms vienmēr netiek izmantots pret radīšanas mērķi?

Atbilde: Mēs būvējam mājas, radām dažādas iekārtas, elektroniku, saziņas līdzekļus, apģērbu, uzlabojam mūsu pasauli. Mēs izmantojam egoismu un tādā veidā darbojamies. Pamazām mums jāpārliecinās, ka tas viss ir veltīgi, ka tas viss ir tikai nepareiza egoisma realizācija. Taču kaut arī, tas ir pret dabas mērķi, tomēr šādā veidā mēs tai tuvojamies.

Jautājums: Kāpēc tad ēzeļmāte apstājās un ierunājās, jo egoisms vienmēr darbojas pret radīšanas mērķis?

Atbilde: Tāpēc, ka šeit egoisms atrodas cilvēka līmenī.

Eksistē seši vēlmes līmeņi: ēdiens, sekss, ģimene, bagātība, slava – vara, zināšanas. Un ir vēl viens līmenis – tiekšanās pie Radītāja: nokļūt Viņa vietā, nomest Viņu no pjedestāla. Principā egoisms vēlās tieši to.

Sākotnēji šo vēlmi iemiesoja Nimrods – egoisma pamatlicējs, tad Balaks un Amans, kuri vēlējās būt Radītāja vietā, tas ir, izmantot egoismu pilnā mērā, lai to piepildītu, jo dabā nav nekā cita, izņemot egoismu. Un ja mēs egoismu spējam piepildīt, tad tā daba eksistēs mūžīgi.

Taču ir vēl daudz augstāks uzdevums, proti, izmantot egoismu atdeves labā: neiekļaujot egoismā visu dabu, visu cilvēci, visas pasaules, bet gan izvērst egoismu uz āru un izmantot atklātā telpā, bezgalībā, mūžībā, pilnībā. Tas ir uzdevums, ko pats egoisms nejūt. Tāpēc līdz pat mūsdienām cilvēki to nesaprot.

Cilvēcē vienīgie, kas to saprot, ir tie nedaudzie pāris tūkstoši cilvēku, kuriem ir augstāka vēlme par ēdienu, seksu, ģimeni, bagātību, varu, slavu, zināšanām, proti, viņiem ir vēlme izzināt visu Universa likumu un eksistēt vispārējās harmonijas un pilnības līmenī. Tādus cilvēkus dēvē par „Israēlu”, kuri ir tendēti to realizēt.

Tāpēc, kad rodas jautājums par egoisma realizēšanu, nevis sevī iekšēji kā to būtu vēlējies Bileāms un Balaks, bet gan ārēji, šajā brīdī mūsos mostas ēzeļmāte, kura jautā: „Kā tad tu vēlies mani izmantot?”

Tas ir, kad darbs noritēja sešu cilvēcisko pamatvēlmju līmenī, tad viss bija normāli: tu mani izmantoji ari un jāji uz manis. „Taču tagad tu vairs nevari mani izmantot. Tikai pretējā virzienā! Tālāk es nevaru iet un kaut ko darīt!” Šeit egoisms ir bezspēcīgs.

No nodarbības krievu valodā, 12.08.2015.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Nākamā ziņa: