Dzīvot un baudīt, 4. daļa

Labestības veicinātājs

Augstākā enerģija atklājas saiknēs starp cilvēkiem, tikai tādā veidā to var palielināt. Katrā cilvēkā ir niecīga enerģijas daļa, kas viņam ir dota, lai uzturētu šo īso dzīvi. Ja mēs vēlamies pacelties virs pasaulīgajiem ierobežojumiem, tad mums vienam ar otru ir jāapvienojas.

Jautājums: Kā mana vēlme dot savienos mani ar visspēcīgāko enerģiju, kura izmainīs manu dzīvi?

Atbilde: Ja es vēlos dot, nevis saņemt, tad caur mani sāk plūst enerģija. Es pārstāju būt kā aizsprosts tās ceļā, bet kļūstu par šīs enerģijas izplatītāju. Augstākā enerģija plūst caur mani un es to varu izmantot un nodot citiem.

Tādējādi šī enerģija nepārtraukti starp mums cirkulē veicot arvien jaunus un jaunus apgriezienus un sniedzot iespēju katram to izmanot. Turklāt šo enerģiju mēs varam pastiprināt to viens otram nododot un kļūstos par labestības „daļiņu paātrinātāju”.

Tādā veidā mēs visi spēsim neierobežoti gūt baudu. Pašlaik mēs esam noslēgti un nesaprotam, ka mums ir iespēja uztvert šo pasaulē esošo augstāko enerģiju. Tā ir mūsu dzīvības enerģija, pateicoties, kurai mēs eksistējam. Taču, ja mēs sāksim viens otram to nodot, tad dzīvosim mūžīgu dzīvi.

Tas ir tik vienkāršs risinājums, ka mēs nespējam to apzināties. Sāciet domāt, ka mēs visi dzīvojam kopā un jūs pēkšņi sajutīsiet, kā savā apziņā paceļaties augšup daudz augstākā dimensijā un sajūtat mūžīgu dzīves tecējumu.

Tieši par to runāja Einšteins. Mēs pārejam no mūsu dimensijas uz augstāko dimensiju, kur kategorijām laiks, kustība, telpa ir cita izpratne. Katrs stāvoklis atbilst savai dimensijai.

Visas mūsu problēmas rodas no tā, ka mēs saskaramies ar savām egoistiskajām vēlmēm un nevēlamies ņemt vērā viens otru: pārgriežam starp mums esošos kanālus, kas paredzēti dzīvības enerģijas plūsmai. Mēs vēlamies gūt baudu viens uz otra rēķina, būt par visiem pārāki un tādēļ esam tik nelaimīgi. Ja mēs strādāsim ar šo pašu dzinēju, proti, ar savu vēlmi gūt baudu, taču izmantosim to nevis par sliktu citiem, bet gan par labu, tad saņemsim dubultu baudu. Mēs abi gūsim baudu – kopīgi!

Ja pasaulē tā darīs visi, tad mēs negaidīti atklāsim, ka esam atraduši bezgalīgas baudas avotu. Mēs vairs nejutīsim, ka dzīvojam un mirstam, jo dzīve un nāve ir baudas esamība vai tās trūkums. Un mūsu bauda kļūs bezgalīga.

Tas ir dabas pamats un tāpēc tur nav nekā antizinātniska, gruži pretēji, tā ir patiesa dzīves zinātne.

No radio raidījuma 103FM, 29.11.2015.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: