Doma spēj atdzīvināt un radīt

Jautājums: Vai doma arī ir vēlmes materiāls?

Atbilde: Doma ir ļoti spēcīga vēlme, tai piemīt vislielākais spēks Universā, lielāks kā kodolbumbai. Mēs tikai neprotam to izmantot.

Mūsu domas ir tik niecīgas, ka tām nav nekāda spēka. Taču, ja mēs spētu pacelties īstas domas līmenī, tas ir, nolūka līmenī, ko sasniedz ar kabalas zinātnes palīdzību, tad ar domu varētu veidot pasaules. Sacīts: „Viss noskaidrojas domās”.

Ar domas spēku var mainīt visu Universu, izveidot no mūsu pasaules visu, ko vien mēs vēlamies. Ar domu mēs varam iedarboties uz citām galaktikām un tālām zvaigznēm, tas ir visjaudīgākais spēks.

Jautājums: Kā iespējams, ka domas spēks ir spēcīgāks par atombumbu? Ja ar atombumbu var iznīcināt visu lielā platībā, ko var izdarīt ar domu?

Atbilde: Ar domu arī ir iespējams graut, atdzīvināt, celt, radīt. Pateicoties, tam mēs spējam radīt, gluži kā Radītājs – ar vienu domu.

Jautājums: Vai jūs varētu minēt šādu darbību piemēru mūsu pasaulē?

Atbilde: Mūsu dzīvē šādu piemēru pašlaik nav, jo domas spēks, par ko šeit tiek runāts, ir atdeves, dāvāšanas spēks. Lai to īstenotu ir nepieciešams sasniegt stāvokli, kad caur mums sāks plūst augstākā enerģija. Mēs kļūstam kā lēca, kas šo enerģiju fokusē un ar tās palīdzību spēj iedarboties uz visu realitāti.

Iztēlojieties, ka mums ir fokusējoša lēca caur kuru iziet visa Visuma enerģija, bet mēs vadam šo lēcu un nosakām kurp tā tiks virzīta. Tādā veidā mēs būvējam jaunu pasauli.

Jautājums: Kas tā ir par enerģiju? Vai tā ir saules enerģija?

Atbilde: Nē, tā ir domas enerģija, nolūks, viss ir atkarīgs no tā, ko es vēlos darīt. Ja es vēlos veikt labus darbus: dot, dāvināt, radīt jaunu, labu radījumu, tad man tiek dots šāds spēks.

Pat mūsu pasaulē, ja cilvēks domā labas domas, viņš kļūst labāks. Taču runa nav par to, bet gan par pārdabiskiem spēkiem, kurus mēs varam izmantot.

Šos spēkus var iegūt no dabas, lai katram no mums būtu šis milzīgais spēks. Mēs kļūsim kā būtnes, kas neiekļaujas pasaulīgajos ierobežojumos: laikā, kustībā, telpā.

Izzudīs robeža starp šo pasauli un augstāko pasauli, mēs pacelsimies virs dzīvības un nāves, un viss, pateicoties spējai vadīt šo īpašo pasaulē esošo enerģiju. Mēs to spēsim vadīt, ja kļūsim atdodoši, mīloši, pareizi savienoti kopā.

Taču pašlaik katrs no mums dzīvo nošķirti un tāpēc mums nav spēka. Mēs neesam spējīgi apvienoties viens ar otru un tādēļ neļaujam šai enerģija ienākt mūsu sistēmā.

Ja šī enerģija starp mums ieplūdīs un sāks cirkulēt arvien vairāk un vairāk palielinoties, tad tā mūs ieraus labestības virpulī. Mēs negaidīti sajutīsim, ka atrodamies augstākajā dimensijā.

No radio raidījuma 103FM, 29.11.2015.

Avots krievu valodā

Filed under: Realitātes uztvere | Add Comment →