Mēs visi – viena dvēsele, 1. daļa

Dzīve – mūsu savstarpējās apvienošanās rezultāts

Jautājums: Jūs apgalvojat, ka mēs visi esam saistīti vienā tīklā, visi kā viena liela dvēsele. Mūsdienās šī tēma uztrauc daudzus: internetā par šādiem pētījumiem ir daudz informācijas, daudz dziesmu, rakstu. Cilvēkiem ir sajūta, ka mēs visi esam vienas lielas sistēmas daļa. Vai patiešām mēs esam vienas dvēseles daļas?

Atbilde: Mēs visi esam viena dvēsele. Dvēsele ir liela vēlme dzīvot, eksistēt, kas ir raksturīgi visiem dabas līmeņiem. Nedzīvajā dabā katrs atoms un katra molekula vēlas eksistēt, saglabāt savu savienojumu. Lai šādu savienojumu izjauktu, ir nepieciešams pielietot enerģiju: siltumu vai spiedienu.

Tādēļ, ka katra dabas daļa tiecas sevi aizsargāt. Šo pašsaglabāšanās instinktu dēvē par vēlmi saņemt, gūt baudu, saglabāt sevi. Atbilstoši dažādu vielu attīstības pakāpei tās arvien vairāk savstarpēji savienojas, palielinot daļu skaitu, kas iekļautas savienojumā, pēc tam palielinot savienošanās kvalitāti un tādā veidā uz zemeslodes attīstās dzīvība.

Pakāpeniski no amēbām un primitīviem organismiem attīstījās arvien sarežģītāki radījumi, kuri sākotnēji mitinājās ūdenī, taču vēlāk izcēlās uz sauszemes.

Atbilstoši dažādu vielu attīstības pakāpei tās arvien vairāk savstarpēji savienojas, palielinot daļu skaitu, kas iekļautas savienojumā, pēc tam palielinot savienošanās kvalitāti un tādā veidā uz zemeslodes attīstās dzīvība.

Turklāt cilvēkam piemīt pilnīgi unikāla spēja uztvert pasauli ar prātu un jūtām, mēs to dēvējam par cilvēcisko prātu un sirdi.

Prātā un sirdī cilvēks paceļas virs sava ķermeņa robežām, viņš vēlas izzināt to, kas neattiecas uz mūsu trīsdimensiju pasauli un parasto dzīvi, viņš tiecas pārvarēt milzīgus attālumus, nokļūt kosmosā, veikt lēcienu laikā un telpā.

Un tas viss pateicoties iekšējam cilvēciskajam garam, tā sarežģītību vairs nenosaka atomi un molekulas, bet gan mūsu attiecību sarežģītība, kas paceļas virs mūsu matērijas. Visa materiālā un tā dēvētā „garīgā” attīstība notiek pateicoties daudz sarežģītākam lielās savienošanās procesam, kas rada jaunas saiknes.

Šī attīstība ir līdzīga datoru evolūcijai. Pirmie kalkulatori bija mehāniski, to pamatā bija zobrati. Pēc tam tie attīstījās, sākumā kļuva elektriski, tad elektroniski.

Taču viss izriet no parastām nulles un vieninieka darbībām. Gluži kā mūsu dzīvē, ir vai nu pluss, vai mīnuss. Liels pluss nozīmē daudz vieninieku, taču liels mīnus daudz nulles. Tomēr tas ir vienīgais mērījuma veids, jo viss pārējais izriet no savienošanās un vairāk nekā cita nav.

Visa Universa sarežģītība un mūžība, viss cilvēciskā prāta diženums tiek noteikts ar to, ka smadzenēs ir miljardiem šūnu un katra no tām ir pluss vai mīnuss – nulle vai vieninieks.

Taču smadzeņu šūnu savienošanās mums sniedz iespēju ierakstīt bezgalīgu informācijas daudzumu un to savstarpēji salīdzināt. Sajūtu un intelektuālās informācijas salīdzināšanas rezultātā rodas arvien attīstītāka cilvēciskā pasaules uztvere.

Turpinājums sekos…

No radio raidījuma 103FM, 18.11.2015.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed